Ekonomisti brīdina par situācijas pasliktināšanos rūpniecības nozarē

Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš FOTO: LETA

Patlaban apstrādes rūpniecībā vērojams mērens izaugsmes temps, tomēr tuvākajā nākotnē nozarē var sagaidīt kritumu, aģentūrai LETA pauda ekonomisti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajā pusgadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 0,4% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Savukārt šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājusies par 1,6%.

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare stāstīja, ka šā gada otrais ceturksnis apstrādes rūpniecībā ir noslēdzies ar salīdzinoši nelielu kāpumu, tomēr tas ir zemākais izaugsmes temps kopš 2016.gada janvāra.

11

"Šobrīd novērotās apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanās pamatā ir nomāktais ražotāju noskaņojums un vājais ārējais pieprasījums. Pēc Borisa Džonsona stāšanās Apvienotās Karalistes premjerministra amatā Eiropas Savienību (ES) vēlreiz pāršalca uztraukuma vilnis par iespējamo Apvienotās Karalistes bezvienošanās izstāšanos no ES jau rudenī. Tai būs gan tieša, gan netieša ietekme arī Latvijā," atzina ekonomiste.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka apstrādes rūpniecības gada izaugsmes rādītājs jūnijā noturējās plusu zonā, bet ir ievērojams risks, ka vismaz kādā no turpmākajiem mēnešiem datos redzēsim mīnusa zīmi.

"Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma indekss Latvijā šogad ir pasliktinājies, taču jūlijā joprojām bija virs vēsturiski vidējā līmeņa, tai skaitā arī pasūtījumu apakšindekss. Turpretim gaidas par ražošanas apjoma izmaiņām kopš februāra noslīdējušas zem vidusmēra, visstraujāk ir pasliktinājies vērtējums par produktu pārdošanas cenām nākotnē. Taču nozares uzņēmumi joprojām plāno palielināt strādājošo skaitu, kas būs interesants izaicinājums," stāstīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka patlaban apstrādes rūpniecībā nav labākie laiki, tomēr viņš aicināja būt piesardzīgiem, spriežot par pasaules rūpniecības krīzes ietekmi.

Savukārt Finanšu ministrijā (FM) atzina, ka šā gada jūlijā negatīvas tendences turpināja uzrādīt ES kopējais ekonomiskā sentimenta indekss, ko visbūtiskāk ietekmēja tieši rūpniecības konfidences rādītājs.

"Tas norāda uz ārējās ekonomiskās vides vājināšanos, kas sāk ietekmēt Latvijas ekonomiku. Tādējādi Latvijas apstrādes rūpniecības turpmākai attīstībai ārējie stimuli ir kļuvuši vājāki, un ar mērenu nozares izaugsmi ir jārēķinās arī turpmākajos šā gada mēnešos," norādīja FM.

Arī Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs pauda, ka apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežo situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, tās attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Tomēr viņš prognozēja, ka šajā gadā kopumā izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā gadu iepriekš.

Uz augšu
Back