/nginx/o/2019/08/08/12446289t1h0bad.jpg)
Kuram latvietim gan nav pazīstams zeltainais dzintars jeb 30 līdz 90 miljonu gadu seni sacietējuši fosilie sveķi, ar kuriem īpaši bagāta Baltijas jūra. Šis unikālais veidojums jau izsenis ir izmantots gan rotās un mākslas darbos, gan kā norēķināšanās līdzeklis. Tagad dzintara unikālais tonis iemūžināts arī tehnoloģijās, proti, Ķīnas uzņēmums “Huawei” tirgū laidis īpašus P sērijas viedtālruņus dzintara saulrieta krāsā.
Jāpiekrīt, ka dzintara akmenscietā konsistence ir grūti savienojama ar tā caurspīdīgi oranžo izskatu. Arī fakts, ka dzintaros iesprostoti bieži ir atrodami aizvēsturiski kukaiņi un citi nelieli dzīvnieki, padara to par vienu no mistiskākajiem un interesantākajiem veidojumiem uz Zemes. Pat zinātnieki nav vienisprātis, kā lai klasificē dzintaru – vai tas ir minerāls, sacietējuši sveķi, fosilija vai tikai fosilijas ietvars? Tās ir tikai dažas no diskusijām, kas skar šo skaisto, antīko dabas dāvanu.
Kas ir dzintars un kā tas radies?
Tomēr ir skaidrs, ka dzintars nav nedz kristāls, nedz minerāls. Tie vienkārši ir senu koku sveķi, kas miljoniem gadu laikā sacietējuši un pārvērtušies par fosiliju, kura dažreiz sevī iekļauj vēl citas fosilijas.
Piemēram, iedomājies scenāriju – uz kāda koka zara mūsdienu Baltijas jūras reģionā pirms daudziem miljoniem gadu nolaižas muša. Meklējot ēdamo, tā nejauši iekāpj lipīgā sveķu tērcītē, ko izdalījis koks, lai pasargātu sevi, piemēram, no sēnīšu infekcijas. Mušai cenšoties izbēgt, tā arvien vairāk un vairāk iestrēgst sveķos, līdz beigās tie pilnībā pārklāj tās ķermeni, ieslogot to oranžajā “stikla zārkā” uz mūžu. Drīz koks iet bojā un iegāžas purvā. Miljoniem gadu laikā koks kopā ar vēl daudziem tādiem pašiem pārvēršas par ogļu atradnēm, bet sveķi – arī tas, kurā iesprostota muša, – polimerizējas, sacietē un kļūst par dzintaru.
/nginx/o/2019/08/08/12446590t1hfb90.jpg)
Vēl pēc daudziem miljoniem gadu ceļas jūras līmenis, straumes atsedz zem zemes slāņiem esošās ogļu atradnes, lēnām izdeldē tās, līdzi paraujot sīkos dzintara gabalus, kas ir vieglāki par jūras sāļo ūdeni un peld tam pa virsu, līdz tiek izskaloti krastā, kur mēs tos atrodam.
Dzintara nozīme Latvijā un pasaulē
Olafa Gūtmaņa grāmatā “Dzintars” rakstīts, ka vairāk nekā 90% visas pasaules dzintara iegūst Sembas pussalā pie Baltijas jūras. Citi mazāki dzintara sakopojumi atrasti arī Polijā, Vācijā, Dānijā, Baltkrievijā un Ukrainā.
Tā dabiskā skaistuma dēļ dzintars vēstures griežos ir plaši izmantots rotu izgatavošanā. Avotos vēstīts, ka jau senie grieķi nespēja pretoties dzintara krāšņumam un darināja no tā gan rotas, gan dažādus medaljonus ļauno garu atbaidīšanai un labas veselības piesaistīšanai.
FOTO: JAUNIE "HUAWEI" P SĒRIJAS TĀLRUŅI DZINTARA SAULLĒKTA KRĀSĀ
Mūsdienās dzintars joprojām tiek plaši izmantots rotu izgatavošanā, mākslā un arī dziedniecībā. Savukārt dzintara kolekcionāriem ir svarīgi atrast īpašus dzintara gabalus, kas sevī ietver vēl citas fosilijas. Ekspertiem arī ir jāprot atšķirt īsts dzintars no kopāla vai fosfora, kas ir ar savu zemo uzliesmošanas temperatūru ir bīstams cilvēkam. Bieži nākas dzirdēt gadījumus, ka cilvēks pludmalē fosfora gabalu noturējis par dzintaru, iebāzis to kabatā un pēc brīža guvis pamatīgus apdegumus, fosforam pašaizdegoties.
Latvijas dzintars ir īpaši iemīļots tūristu vidū, kas, iespējams, ir iemesls, kāpēc “Huawei” izvēlējās savus jaunos tālruņus radīt tieši dzintara saulrieta krāsā.
Tā tonis – līdzīgi kā indigo zilais – ir teju nepaskaidrojams un svārstās starp oranžo un sarkano. Iespējams, visprecīzāk ķīniešu radīto dzintara saullēkta krāsu iepriekš uz savas krāsu paletes uzjauca latviešu izcelsmes mākslinieks Marks Rotko, kurš uzskatīja, ka ir svarīgi ignorēt sarežģītu grafiku un tā vietā radīt izteiksmīgu mākslu, izmantojot krāsas. Viņš labprātāk izmantoja sarkanās un oranžās krāsas, lai izteiktu savas jūtas, un uzskatīja, ka šo divu krāsu izmantošana ir izteiksmīgāka nekā jebkuras citas krāsas.
Publikācija tapusi sadarbībā ar uzņēmumu “Huawei”.
