/nginx/o/2019/08/13/12463544t1hd076.jpg)
Ekonomistu izteiktās prognozes arvien pārliecinošāk liecina, ka jau drīzumā ASV varētu sākties ekonomikas atdzišana jeb recesija. Medijs “The Washington Post” ielūkojās vēsturē un pētīja, kā agrāk ekonomiskā recesija ir ietekmējusi esošā prezidenta iespējas būt pārvēlētam amatā, ņemot vērā pieaugošās problēmas valsts ekonomikā.
Amerikas Banka norāda – iespēja, ka ASV ekonomika ieslīgs recesijā jau nākamā gada pirmajā pusē, ir vairāk nekā 30%. “Goldman Sachs” eksperti norāda, ka recesijas risks ir būtiski pieaudzis tirdzniecības kara dēļ ar Ķīnu, kuru būtībā sāka ASV prezidents Donalds Tramps. “Morgan Stanley” analītiķi brīdina, ka, Trampam turpinot tirdzniecības karu ar Ķīnu, cietīs ne tikai ASV, bet arī visas pārējās pasaules ekonomika, novedot pie globālas recesijas.
Iespējamā ekonomikas recesija gan nerada vienprātību ekonomistu vidū, tomēr kopumā prognozes par ASV ekonomikas nākotni ir kļuvušas daudz pesimistiskākas nekā, piemēram, pirms gada. Turpinoties tirdzniecības karam, ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties, un tas var kļūt par izšķirošu faktoru 2020. gada beigās, kad gaidāmas nākamās ASV prezidenta vēlēšanas. “Washington Post” apkopoja iespējamos scenārijus, kā situācija ekonomikā un politikā varētu attīstīties tālāk.
No politiskā skatu punkta, kā norāda analītiķi, tirdzniecības konflikts ar Ķīnu Trampam ir kā nevajadzīgas derības, kurās viņš, visticamāk, zaudēs. Tramps savai pārvēlēšanas kampaņai tieši vēlas likt lielāko uzsvaru uz “veiksmi ekonomikā”. Tomēr ekonomikai nenāk par labu neskaidrība, kurā tā tiks iemesta, turpinoties tirdzniecības karam.
Tomēr kā recesija varētu ietekmēt Trampa izredzes uz pārvēlēšanu nākamā gada beigās?
Iepriekš Tramps sacīja, ka “akciju tirgus reakcija uz tirdzniecības karu ir niecīga”, savukārt 7. augustā ASV prezidents nāca klajā ar paziņojumu, ka “ASV akciju tirgus sasniegs vēl nebijušus augstumus”. Tomēr realitātē šādi Trampa apgalvojumi “līdz galam nestrādā”. Tāpat vēl ir grūti novērtēt iespējamās sekas, un tādēļ ir jāskatās vēsturē uz līdzīgiem gadījumiem.
Kopš ASV Pilsoņu kara tikai vienam prezidentam ir izdevies tikt pārvēlētam, neraugoties uz ekonomisko lejupslīdi pirmās prezidentūras termiņa pēdējo divu gadu laikā. Tas ir izdevies Vijamam Makinlijam 1900. gadā. Kopš tā laika visiem četriem prezidentiem, kuru prezidentūras laikā sākās ekonomiskā recesija, – Viljamam Taftam, Herbertam Hūveram, Džimijam Kārteram un Džordžam Bušam vecākajam - nācās atzīt sakāvi cīņā par pārvēlēšanu uz otro termiņu.
Skatoties no citas perspektīvas – visi desmit prezidenti, kuru prezidentūras laikā nebija vērojama būtiska ekonomiskā recesija, tika pārvēlēti. Tas izdevās Vudro Vilsonam, Franklinam Delano Rūzveltam (pat trīs reizes), Dvaitam Eizenhaueram, Ričardam Niksonam, Ronaldam Reiganam, Bilam Klintonam, Džordžam Bušam un Barakam Obamam.
Tomēr citāda situācija paveras, skatoties atsevišķi uz partiju panākumiem vēlēšanās. Periodos, kad valstī bija vērojama recesija, 13 gadījumos no 19 valdošā partija zaudēja vēlētāju uzticību. Periodos bez recesijas prezidenta pārstāvētā partija ir uzvarējusi vēlēšanās 16 gadījumos no 21.
Tomēr jāatceras, ka visi vēsturiskie salīdzinājumi ir iegūti, ņemot vērā ierobežotu datu daudzumu un vairākus mainīgos, līdz ar to viennozīmīgus secinājumus izdarīt nevar. Piemēram, Makinlijs ir vienīgais prezidents, kurš tika pārvēlēts, viņa pirmās prezidentūras laikā esot recesijai. Tomēr ir vairāki citi gadījumi, kad viceprezidents, kura amata termiņa laikā bija recesija, nākamajās vēlēšanās kļūst par prezidentu. Tā tas notika 1904. gadā, kad par prezidentu kļuva Teodors Rūzvelts, un 1924. gadā, kad prezidenta vēlēšanās uzvarēja Kelvins Kūlidžs.
Tāpat jāņem vērā arī konteksts. Recesijas bija ļoti bieža parādība laika posmā starp Pilsoņu karu un Lielo depresiju. Tajā laikā vēlēšanas notika retāk nekā šodien, tomēr zināma iezīme ir saskatāma – kopš Lielās depresijas sākuma notika piecas vēlēšanas, kur visās pie varas esošā partija zaudēja varu. Tajā pašā laikā prezidenta vēlēšanas, kuras iekrita laika posmā bez recesijas, ļāva esošajam prezidentam noturēties pie varas.
Iespējamā recesija, kas ir nosacīti tuvu vēlēšanu datumam, var radīt Trampa kampaņai zināmu kaitējumu. Jau pašlaik ir būtiski krities Trampa atbalstītāju kritums sabiedrības grupā, kas ir vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Atsevišķas aptaujas liecina, ka lielākā daļa amerikāņu atbalsta Trampa darbu ekonomikas jomā, tomēr citās jomās domas dalās. Lielākā daļa ekspertu norāda, ka Trampa pārvēlēšana nav droša un tā vērtējama kā 50-50 vai pat sliktāk.
Ir skaidrs, ka neliela ekonomiskā lejupslīde vēl automātiski nenozīmēs to, ka Tramps automātiski zaudēs lielu skaitu atbalstītāju. Ja viņš spēs savus atbalstītājus pārliecināt, ka pie ekonomiskās krīzes ir vainojamas Federālās rezerves vai arī ka tirdzniecības karš ir “monetārās ekonomikas sāpju vērts”, viņš var justies daudz drošāk. Tomēr, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, Trampam ir jābūt ļoti uzmanīgam savos izteikumos, jo viņš nevar atļauties zaudēt daļu savu atbalstītāju.
Ekonomisti jau norāda, ka Tramps “ir nonācis augsta riska zonā”, jo prognozes 2020. gadam nav iepriecinošas. Vai tās piepildīsies un Trampam būs reāls pamats uztraukumam, rādīs laiks.
