Rīgas daudzstāvu mājās līdz 2021.gadam plāno slēgt atkritumu stāvvadus

Daudzstāvu dzīvojamais nams. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Rīgas daudzstāvu mājās līdz 2021.gadam plānots slēgt atkritumu stāvvadus, - paredz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta izstrādātie saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šovakar skatīja saistošos noteikumus, kas paredz jaunu regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā. Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe deputātiem stāstīja, ka noteikumu izstrādes process nav bijis vienkāršs - tajā piesaistīts advokātu birojs un noteikumi vairākkārt pārstrādāti un koriģēti, ņemot vērā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikumus. Ministrija tika norādījusi uz vairākiem aspektiem, ka Rīgas "atkritumu reforma" varētu nebūt izdevīga iedzīvotājiem.

Pēc ierēdnes teiktā, būtiskākas izmaiņas izstrādātas attiecībā uz minimālo atkritumu izvešanas biežumu, proti, pirms tam bija plānots, ka nešķirotos atkritumus no īpašuma jāizved ne retāk kā divas reizes mēnesī, bet tagad tomēr tiks paredzēta iespēja to darīt reizi mēnesī, taču tikai gadījumā, ja īpašumā deklarētas ne vairāk kā divas personas. 

"Ja iedzīvotāji piedalīsies šķirošanā - izvešanas biežumu varēs samazināt vēl uz pusi, proti, atkritumus izvest reizi divos mēnešos, samazinot gan izvedamo apjomu, gan maksu par tiem," norādīja Piņķe, solot, ka iedzīvotājiem tiks paredzēta iespēja vienoties par izvešanas biežumu ar apsaimniekotāju atbilstoši reālajai nepieciešamībai.

Noteikumi paredzēs, ka atkritumu izvešanu nevarēs veikt laika posmā no plkst. 23 līdz 5, lai netraucētu rīdzinieku naktsmieru. Departaments plāno izveidot sistēmu, kurā tiks reģistrēti visi Rīgas pilsētas teritorijā esošo nekustamo īpašumu lietotāji, kuri slēgs atkritumu apsaimniekošanas līgumus.

Tāpat tajos tiks iekļauta norma, ka līdz 2021.gadam mājām, kurās ir ierīkoti atkritumu stāvvadi, tie būs jāslēdz. "Šādi stāvvadi ļauj iedzīvotājiem samest visus atkritumus kopā, un tas neveicina šķirošanu. Arī no higiēnas un sanitārā viedokļa tie nav vēlami," skaidroja Piņķe.

FOTO: TVNET

Runājot par stāvvadu slēgšanu, deputāts Vadims Faļkovs (S) interesējās, kādēļ iedzīvotājiem tas būs jāveic par saviem līdzekļiem un vai dome var uzlikt par pienākumu šādas darbības veikt. Advokāts Edgars Atlācis, kurš arī bija viens ziņotājiem, skaidroja, ka ne visiem namiem šādi stāvvadi ir, bet par tiem jāatbild apsaimniekotājam, jo tā ir mājas iekšējā infrastruktūra.

Tāpat Faļkovu interesēja noteikumos ietvertā prasība, ka veikaliem, kafejnīcām un citiem saimnieciskās darbības veicējiem atkritumi jāizved reizi četrās nedēļās. "Vai tas nav pārāk reti, jo mēs redzam, kas notiek lielveikalu apkārtnē?" taujāja domnieks.

Atlācis skaidroja, ka šī prasība esot kompromiss, proti, jebkurš veikals un apsaimniekotājs, kurš redzēs, ka atkritumi rodas biežāk, līgumu varēs slēgt, paredzot biežāku atkritumu izvešanu. "Savukārt, piemēram, birojiem prasība izvest atkritumus biežāk būtu lieka, jo viņi tik daudz tos nesaražo," teica Atlācis.

Lielākās diskusijas domnieku vidū raisīja deputāta Vladimira Frolova (S) jautājums par to, ka noteikumos iekļauta norma, kas paredz, ka atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumus, ja konstatēts, ka vairāk nekā divas reizes pēc kārtas atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineram vai pārsniedz tā tilpumu. "Vai tas nav nedaudz par skarbu, un cik ilgi tad viņi tos atkritumus neizvedīs?" taujāja Frolovs, kura viedoklim piekrita arī vairāki citi deputāti.

Arī domnieks Druvis Kleins vērtēja, ka šāds soda mērs ir "ekstrēms", jo daudzdzīvokļu mājās tādas situācijas ir regulāri, bet deputāts Valērijs Petrovs vērsa uzmanību, ka konteineri var būt pārpildīti pēc dažādiem svētkiem. "Ja ikdienā cilvēkiem viss būs sakopts, bet uz Jauno gadu divas reizes būs pārpildīts, viņiem janvārī neviens atkritumus nevedīs?" taujāja domnieks.

Atlācis skaidroja, ka ar šādu punktu ir paredzēts iedzīvotājus stimulēt noslēgt līgumus par tik regulāru atkritumu izvešanas biežumu, kāds tas realitātē ir nepieciešams. "Protams, par normām var diskutēt," pauda advokāts.

Domnieki par šo jautājumu diskutēja ilgstoši, piedāvājot gan piemērot šādās situācijas papildu maksu, gan rosinot palielināt pārkāpumu skaitu. Domnieki vienojās, ka noteikumus koriģēs, paredzot, ka atkritumus apsaimniekotājs varēs neizvest tad, ja tie būs novietoti ārpus atkritumu konteineriem trīs reizes pēc kārtas viena kalendārā mēneša laikā.

Tikmēr deputāte Ieva Holma (VL-TB/LNNK) prasīja, kā departaments kontrolēs, ka tiks ievērotas visas noteikumos ietvertās prasības gan no iedzīvotāju, gan apsaimniekotāju puses. Piņķe norādīja, ka viena komersanta darbību kontrolēt būs vieglāk nekā četru un ka departamentā plānots izveidot atsevišķu nodaļu, kas nodarbosies ar šīs jomas uzraudzību.

Kopumā domnieki par noteikumiem diskutēja aptuveni divas stundas un beigās tos atbalstīja. Tos vēl skatīs Rīgas dome.

Kā ziņots, VARAM jūlija vidū Rīgas domei lūdza paskaidrot plānoto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un iesniegt noslēgtā līguma kopiju starp pašvaldību un izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju AS "Tīrīga", lai izvērtētu tā atbilstību normatīvajiem aktiem, informēja ministrijā.

Ministrija, reaģējot uz saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām publiskajā telpā un analizējot pieejamo informāciju par Rīgas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un atkritumu apsaimniekotāja maiņu, tika konstatējusi vairākas nepilnības sadzīves atkritumu apsaimniekošanā Rīgas pašvaldībā.

Vēstulē Rīgas domei VARAM norādīja, ka patlaban spēkā esošie Rīgas domes 2013.gada 17.decembra saistošie "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi" ietver novecojušu pieeju un informāciju, piemēram, par atkritumu konteineru izmēriem un sadzīves atkritumu izvešanas biežumiem. Ministrijas ieskatā, līgumā un arī saistošajos noteikumos atrunātais atkritumu konteineru izmērs un izvešanas biežums neveicina atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu - novērst atkritumu rašanos, nodrošinot radīto atkritumu dalītu savākšanu un reģenerāciju, kā arī veicināt dabas resursu efektīvu izmantošanu un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu.

Ministrija secināja, ka, pirms iedzīvotāji aicināti pārslēgt līgumu ar jauno atkritumu apsaimniekotāju "Tīrīga", pašvaldība nav aktualizējusi vai izdevusi jaunus saistošos noteikumus, kas saskaņoti ar VARAM. Saistošajiem noteikumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar vienlīdzīgiem pakalpojumiem, to skaitā ar atbalstītu iespēju iesaistīties atkritumu šķirošanā to rašanās vietā.

Tāpat VARAM norādīja uz vajadzību saglabāt iespēju iedzīvotājiem izmantot 120 litru jeb 0,12 kubikmetru tilpuma atkritumu konteinerus un izmantot speciālus, marķētus maisus mazākam sadzīves atkritumu apjomam, kas patlaban labi darbojoties praksē. Pašvaldībai esot jāparedz iespēja iedzīvotājiem, kuri dzīvo privātmājās, izvēlēties arī retāku izvešanas biežumu nekā katru otro nedēļu, lai netiktu piemērota maksa par tukšu vai pustukšu konteineru apsaimniekošanu.

Rīgas dome VARAM bažas solīja kliedēt ar jauniem saistošajiem noteikumiem.

Uz augšu