Kļūt par miljonāru tīņa gados, spēlējot datorspēles
Vai tas ir viegli?

FOTO: Reuters / Scanpix

Ja kāds domāja, ka aizraušanās ar datorspēlēm “tādas bērnu spēlītes vien ir”, tad patiesībā šāds apgalvojums ir maldinošs. Vienā kibersporta turnīrā balvu fonds sasniedz pat 30 miljonus eiro, un par tiem cīnās datorspēļu spēlētāji no visas pasaules. Tāpat spēlētājiem papildu spiedienu rada fakts, ka turnīru tiešsaistē vēro miljoniem cilvēku, kas redz katru gājienu.

Tā saucamā “e-sporta” jeb kibersporta pasaule tiek daudz kritizēta, bet ir kļuvusi par vietu, kur talantīgi spēlētāji var kļūt pat par miljonāriem, vēsta BBC.

Kails Gīrsdorfs, virtuālajā pasaulē zināms kā Bugha, ir 16 gadus vecs vidusskolas skolēns no Potsgrovas Pensilvānijas štatā. Un viņš jau ir kļuvis par miljonāru. Jaunietis jūlijā triumfēja datorspēles “Fortnite” Pasaules kausā, kas viņam ļāva nopelnīt gandrīz trīs miljonus eiro.

Nepilni trīs miljoni eiro – tas ir rekords individuālo balvu jomā. Tomēr jau šonedēļ šis rekords tiks labots – Šanhajā šajās dienās notiek “Dota 2” turnīrs, kur spēlētāji no visas pasaules cīnās par naudas balvām, un kopējais balvu fonds ir 33 miljoni eiro.

Lai arī daudzi uzskata datorspēles par vieglu un laisku brīvā laika pavadīšanas veidu, patiesībā dalība kibersportā nav tik vienkārša, kā sākotnēji varētu likties.

Anuha Džiravongs, kurš virtuālajā pasaulē zināms kā “Jabz”, ir 20 gadus vecs, profesionāls geimeris no Bangkokas. Viņš raidorganizācijai BBC stāsta, ka aktīvi datorspēlēm pievērsies 13 gadu vecumā. Viņš norāda, ka sākotnēji tas bijis kā hobijs.

Sākotnēji puisis darba dienās spēlēm veltījis septiņas stundas laika, bet nedēļas nogalēs – pat 13 stundas. Kļūstot par profesionālu spēlētāju, viņš virtuālajā vidē pavada vēl vairāk laika.

“Mēs parasti mostamies ap desmitiem, nomazgājamies un paēdam brokastīs, pēc tam ap pusvienpadsmitiem pieslēdzamies spēlei. Vispirms notiek trīs treniņspēles pret citām komandām, kā arī diskusijas savas komandas biedru lokā. Vakariņas ir ap sešiem vakarā, kad apēdam pāris sviestmaizes un tad turpinām līdz kādiem desmitiem vakarā. Citreiz, lai uzlabotu savu rangu, sanāk aizsēdēties līdz vieniem naktī,” skaidro Džiravongs.

26 gadus vecais austrāliešu geimeris Damiens Čoks, kurš “Dota 2” vidē zināms kā Kpii, stāsta, ka viņa dienas ritms ir visai līdzīgs. Viņa komanda kopā trenējas astoņas stundas, pēc kurām vairākas stundas tiek spēlētas vienatnē.

Šā gada “Dota 2” turnīra menedžeris Džeks Čens norāda, ka lielākā daļa spēlētāju nereti spēlē pavada astoņas līdz 16 stundas ik dienu.

“Spēlētāji cīnās par lielāko balvu kibersporta vēsturē. Tieši tas arī motivē un veido “Dota” spēlētāju karjeras, un šajos turnīros arī tiek atrasti labākie no labākajiem visā pasaulē,” saka Čens.

Čens gan piebilst, ka virtuālajos turnīros cīņa ir nežēlīga, un turnīrs var izmainīt spēlētāju dzīvi.

“Katram spēlētājam ir kaut kas, ko viņi ziedo, lai spēlētu, – viņi cenšas attīstīt savas prasmes un būt labākie nepārtraukti augošā vidē,” saka Čens. Viņš piebilst, ka spēlētājiem var nākties saskarties ar pēkšņu slavu un atpazīstamību, kā arī – ar publisku nosodījumu.

Tailers Ercbergers ir kibersporta apskatnieks ASV raidorganizācijā ESPN, un pērn viņš rakstīja par milzīgo kritiku, ar ko saskaras spēlētāji. Viņš norāda, ka “datorspēļu spēlēšana uz lielās skatuves padara katru kļūdu par toksisku kritikas avotu “Reddit”, “Twitter” un citās interneta platformās”.

Viņš aprakstīja arī kādu notikumu “Evolution Championship Series” pagājušā gada augustā, kad viens no favorītiem piedzīvoja panikas lēkmi turnīra laikā.

“Pasaulē nav neviena cita sporta veida, kur vienu dienu tu mājās spēlē datorspēli, bet nākamajā dienā esi iemests miljonu acu priekšā, no kuriem visi kritizē tavas kļūdas. Nav laika pielāgoties, un ne visi spēj tikt galā ar kritiku,” saka Ercbergers.

Pagaidām gan nav veikti plaši pētījumi par to, ar kādiem garīgās veselības riskiem varētu saskarties profesionāli datorspēļu spēlētāji jeb geimeri. Tomēr speciālisti norāda, ka viņiem pastāv paaugstināts trauksmes un izdegšanas risks, tieši tāpēc liela daļa geimeru savu “spēļu karjeru” noslēdz ap 24-25 gadu vecumu.

Psihologs Dags Gārdners, kurš ir strādājis ar profesionālajiem geimeriem, saka, ka intensīvi datorspēļu spēlēšanas periodi var atstāt negatīvas sekas uz spēlētāju veiktspēju, kā arī fizisko veselību.

“Cilvēki, kuri spēlē "Dota 2” vai kādas citas spēles, uzskata, ka vairāk ir labāk. Un uzskatu, ka ir kāds punkts, kurā cilvēks, pats sev nemanot, salūst – viņš kļūst fiziski, emocionāli un garīgi ietekmēts,” saka Gārdners.

Pagājušajā gadā viņš strādāja ar “Dota 2” spēlētāju komandu, kas piedalījās profesionālajā turnīrā. Viņš saka, ka vienas komandas spēlētāji savā starpā strīdējās, viņi kļuva aizmāršīgi un agrās rīta stundās bezmērķīgi turpināja spēlēt šo spēli. Kā norāda psihologs – šo cilvēku dienas ritms bija “ēst, gulēt, spēlēt, atkārtot”.

“Nedomāju, ka cilvēks kļūs produktīvāks un labāks, ja viņš trijos vai četros naktī darīs vienu un to pašu nodarbi, ko darījis jau visu iepriekšējo dienu,” saka Gārdners.

Speciālists norāda, ka datorspēļu spēlētāji nereti pamet visu, kas viņu dzīvē svarīgs, pilnībā nododoties spēļu spēlēšanai, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu savai dzīves kvalitātei. Tieši tādēļ psihologs izstrādāja “Dota 2” spēlētāju komandai jaunu dienas ritmu.

Tā vietā, lai mostos pusdienlaikā un nekavējoties sāktu spēlēt spēli, spēlētājiem bija jāmostas pusdesmitos no rīta un pusstundu vēlāk jābūt trenažieru zālē. Savukārt spēlei tika atvēlētas “vien” sešas stundas – no 12:00 līdz 18:00, un vakaros spēlētājiem bija jāpavada laiks pēc saviem ieskatiem. Ar šādu dienas ritmu spēlētāju dzīves kvalitāte uzlabojās, viņi kļuva ievērojami veselīgāki un laimīgāki, un tas pozitīvi ietekmēja arī viņu veiktspēju spēlē.

Speciālists norāda, ka geimeri ir kā “relatīvi jauna sporta veida dalībnieki, kuri fokusējas uz kvantitāti, nevis kvalitāti”. Tomēr Gārdners cer, ka nākotnē tas mainīsies un cilvēki sāks pievērst uzmanību kvalitātei.

Uz augšu