IZM: Apstrīdēt valdības lēmumu par LU rektora neapstiprināšanu var tikai Muižnieks (1)

Ministrija norāda, ka pieņemtais valdības lēmums ir administratīvais akts, ko var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un to var darīt neapstiprinātais rektors, nevis LU kā publiski atvasināta persona.

Tāpat IZM vērsa uzmanību, ka valdības rīkojums stāsies spēkā pēc publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tāpēc līdz tam brīdim LU administrācijas darbā nav nekādu izmaiņu un rektora pienākumus turpina pildīt Muižnieks.

Saistībā ar daudzajiem lēmumiem par izmaiņām personālsastāvā ministrija skaidro, ka atbildību uzņemas katra amatpersona pati un Muižnieks. Kā arī tas, ka augstskolā ir radies šāds "haoss", tikai apliecina, ka IZM konstatētie pārkāpumi rektora vēlēšanu procesā esot bijuši būtiski.

Jau ziņots, ka Muižnieks plāno vērsties tiesā, apstrīdot valdībā pieņemto lēmumu par viņa neapstiprināšanu augstskolas rektora amatā.

Muižnieks norādīja, ka tiesā ar pieteikumu jau vērsusies arī LU, prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu. Tiesā Muižnieks plāno vērsties tuvākajā laikā, pieprasot ne tikai atcelt administratīvo aktu, bet arī piešķirt viņam kompensāciju.

Tāpat Muižnieks apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.

Līdz ar valdības lēmumu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā augstskola varētu būt palikusi bez Senāta, Akadēmiskās šķīrējtiesas un četriem dekāniem, LU Administrācijas vadītājs nolēmis aiziet no darba, bet abi prorektori pieteikuši teju trīs mēnešu atvaļinājumu.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule, LU Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš informējis augstskolas personālu, ka līdz ar līdzšinējā LU rektora Muižnieka neapstiprināšanu amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa. Vēstulē augstskolas personālam teikts, ka, iepazīstoties ar otrdienas valdības lēmumu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.

Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.

Par LU Senāta priekšsēdētāju jūnijā ievēlēts bijušais LU rektors Mārcis Auziņš.

Senāts ir LU personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas LU darbības sfēras, izņemot tos, kuri ar LU Satversmi nodoti LU Satversmes Sapulces pārziņā.

Saskaņā ar nolikumu LU Senāts apstiprina LU budžetu, prorektorus, LU direktorus, LU kancleru, dekānus, LU zinātnisko institūtu direktorus un citu LU akadēmiskā darba pamatstruktūrvienību vadītājus. Tāpat Senāts apstiprina studiju programmas un to direktorus, LU dibināto biedrību, nodibinājumu, publisko aģentūru, komercsabiedrību, iestāžu u.c. Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai dibināto institūciju nolikumus un statūtus, kā arī veic citas funkcijas.

LU administrācijas juriste Anda Ozola aģentūrai LETA sacīja, ka līdz ar valdības lēmumu augstskola palikusi arī bez četriem dekāniem. Ozola skaidroja, ka valdības lēmuma pieņemtā tiesiskā konsekvence ir tāda, ka Humanitāro zinātņu fakultātei, Teoloģijas fakultātei, Juridiskajai fakultātei un Vēstures un filozofijas fakultātei šobrīd nav dekānu, jo tos tāpat kā Muižnieku apstiprināja nu jau prettiesiskais Senāts.

Minētās institūcijas nav ievēlētas, un tas nozīmē, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) virzītais rektora vietas izpildītājs LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube visā pārvaldībā ir viens, un Ozola uzsvēra, ka tas skaitās kā "autoritārs diktators".

Tāpat viņa piebilda, ka, ļoti iespējams, ministre šādu situāciju ir radījusi apzināti - lai panāktu "varas vakuumu".

Reaģējot uz Muižniekam nelabvēlīgo valdības lēmumu, otrdienas pēcpusdienā par aiziešanu no darba paziņoja arī LU Administrācijas vadītājs Grantiņš. Viņš stāstīja, ka negrasās strādāt pie "politiskā ielikteņa", tādēļ otrdien ir viņa pēdējā darba diena.

Arī abi prorektori - Ina Druviete un Valdis Segliņš - pēc valdības lēmuma pieņemšanas ir paziņojuši, ka izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.

Druviete stāstīja, ka prorektori pilda amata pienākumus līdz jauna rektora ievēlēšanai, tomēr no 28.augusta atradīsies atvaļinājumā un pievērsīsies zinātniskajam darbam.

Kā ziņots, valdība otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Ministri pieņēma lēmumu un ņēma vērā partijas "KPV LV" ministru speciālo viedokli, kuri nebija gatavi atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sliecās atbalstīt LU studentu pausto, kuri aizstāvēja augstskolas autonomijas principu.