Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 2%

FOTO: Zane Bitere/LETA

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP apjoms palielinājās par 0,7%.

Pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP bija pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu.

Šā gada otrajā ceturksnī pēc provizoriskajiem aprēķiniem lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums - par 24,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums ir 5,8%.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 0,4%. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm ražošanas apjomu pieaugums bija tikai gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas - par 11,7%. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēja pieaugumi poligrāfijas nozarē - par 4,1%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 16,6%, elektrisko iekārtu ražošanā - par 25,6%.

Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 1,1%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 3,2% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,7%.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 1%. Ēku būvniecības apjoms pieauga par 4,6%, inženierbūvniecības apjoms samazinājies par 3,8% (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 16,1%, bet samazinājums par 32,4% vērojams pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā). Specializētie būvdarbi veikti iepriekšējā gada līmenī.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 2,5%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 2,7%, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 2,4%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 5,5%, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 4,7%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 3,7%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 4,9%, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 4,3%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums par 7,1%, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 19,3%.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 8,6%, tajā skaitā izmitināšanā - par 3,5%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 11%.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 2%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana - par 11%, savukārt telekomunikāciju un informācijas pakalpojumu nozarēs samazinājums, attiecīgi - par 3,3% un 7%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu par 7,6% ietekmēja monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājums par 13,8%, ko noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums un komisijas naudas ieņēmumu samazinājums (galvenokārt nerezidentu sektorā). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozare un pārējo finanšu pakalpojumu darbības nozares attīstību ietekmēja pozitīvi (pieaugumi attiecīgi par 15,6% un 12,2%).

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apjomi palielinājušies par 9,7%, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude - par 10,9%, centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā - par 19,8%, savukārt samazinājums par 9,2% vērojams citu zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019.gada otrajā ceturksnī samazinājies par 3,2%.

Turpinot palielināties mājsaimniecību ienākumiem, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 3,6%. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 3,1%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 1,2%, atpūtas un kultūras pasākumiem - par 4,4%. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,2%. Šīs izdevumu grupas veido 62% no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,3%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,3%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 1%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 6,4% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) - par 12,9%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi otrajā ceturksnī palielinājušies par 1,9%, tai skaitā preču eksporta (69% no kopējā eksporta) - par 0,6% un pakalpojumu eksporta - par 4,9%.

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 7%. Preču imports, kas veido 83% no kopējā importa, palielinājās par 6,9%, bet pakalpojumu imports - par 7,3%.

2019.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, faktiskajās cenās par 9% palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga - par 9% un darba devēju sociālās iemaksas - par 9,4%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā - par 14,5%, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē par 12%, bet komercpakalpojumu nozarēs - par 10,6%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 1,4%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājies par 0,8%.

Uz augšu