Rektoru padome: Augstāko izglītības iestāžu pārvaldības modeļa izveidē jābūt iesaistītiem arī nozares spēlētājiem

"Mēs lūdzām Valsts prezidentam, lai viņš paseko līdzi tam, kā notiks jaunā augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa apspriešana. Mums ir būtiski, lai sarunās būtu pārstāvēti arī nozares spēlētāji," pastāstīja Muktupāvela. 

Tāpat rektore pastāstīja, ka tikšanās laikā ar valsts pirmo amatpersonu, apzināti izvairījās no diskusijām par to, kas notiek Latvijas Universitātē.

"Notiek tiesas procesi, ko nebūtu korekti nedz komentēt, nedz apspriest. Tomēr, runājot par augstskolu autonomiju, mēs to sasaistījām ar Latvijas Universitātes gadījumu. Tas ir bezprecedenta gadījums, kad Satversmes sapulcē ievēlētais pārstāvis netiek apstiprināts amatā politisku iemeslu dēļ," pavēstīja Muktupāvela.

Rektore pastāstīja, ka sarunā nozares pārstāvji uzsvēra nepieciešamību piedalīties pārrunās par augstskolu pārvaldības modeļa izstrādi, lai augstskolu pārstāvētās institūcijas varētu piedalīties ar savu redzējumu un pieredzi.

"Mēs gribam būtu pārstāvēti šī dokumenta izstādē, kam jābūt gatavam 17.decembrī. Kopā ar prezidentu, mēs vienojāmies, cik svarīgi ir strādāt kopā gan izglītības politikas veidotājiem, gan nozarei, lai tā netiku sašķelta, vai mākslīgi pretnostatīta," pastāstīja Muktupāvela.

Muktupāvela pastāstīja, ka tikšanās laikā prezidents interesējās, kāds ir Rektoru padomes skatījums, kādam vajadzētu būt jaunajam modelim.

"Rektoru padome plašāk un detalizētāk par šo jautājumu spriedīs sanāksmē, kas notiks 13.septembrī," informēja Muktupāvela.

Tāpat rektore pastāstīja, ka ir svarīgi vienoties, kāds būs modelis, kāda būs pārstāvniecība un kādā statusā, kādas būs kompetenču robežas. Viņasprāt, jābūt arī skaidram, kā pārvaldības modeļa maiņa ietekmēs augstāko izglītību kā tādu.

Valsts prezidents esot runājis arī par to, ka jāveicina augstskolu konkurence starptautiskā līmenī.

"Mums ir būtiski nepazaudēt mūsu skolu beidzējus, lai viņi kvalitātes kritēriju dēļ neizvēlētos ārzemju augstskolas. Viņiem ir jānodrošina iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību Latvijā," pastāstīja rektore.

Runājot par reformām augstākajā izglītībā, Muktupāvela norādīja, ka reformu režīmā augstskolas dzīvo jauno 2009.gada. Tāpat viņa norādīja, ka šo gadu laikā daudz ir paveikts - pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondiem, augstskolas strādā pie iekšējās kvalitātes sistēmas uzlabošanas, veicina pasniedzēju mobilitāti. Ir pilnveidots Augstskolu likums, izstrādāta akreditācijas sistēma, kam augstskolas gatavojas, bet citas jau ir procesā. 

"Reformas notiek. Tas ir maldīgs uzskats, ka pie mums ir stagnācija un neviens neko nedara. Satraukumu rada jaunais pārvaldības modelis, lai tas netiktu pārlieku politizēts," pastāstīja Muktupāvela.

Rektore pastāstīja, ka augstākās izglītības vide ir balstīta stabilitātē un ilgtspējā.

"Mēs nevar klikšķa ātrumā ieviest vēl kādu reformu un nemitīgi eksperimentēt ar augstāko izglītību, jo no tā cieš reputācija, prestižs un kvalitāte," norādīja rektore.

Tāpat rektore aicināja paturēt prātā, ka Lietuvā no 2020.gada ieviesīs bakalaura līmeņa studijas tikai no budžeta līdzekļiem.

"Iedomājaties, kādas konkurences apstākļos un galējā nabadzībā mēs dzīvojam. Finansējums, kas tika noņemts krīzes laikā, nav atgriezies iepriekšējā līmenī. Neskatoties uz to, daudzas lietas ir un tiek izdarītas," uzsvēra Muktupāvela. 

Rektore atkārtoti uzsvēra, ka augstskolu sistēmu nevar pakļaut politiskajai mainībai, nepastāvībai.

"Mums kardināli, reizēm vairāk, reizēm mazāk mainās politiskie uzstādījumi un redzējumi atkarībā no tā, kura partija pārvalda izglītības nozari un jomu," sacīja Muktupāvela.

Rektore uzsvēra, ka nozarē ir satraukums ne par reformu kā tādu, bet gan par to, ka augstskolas būs spiestas mainīties un reaģēt uz katra politiskajām ambīcijām, vai idejām. Tāpat Muktupāvela pastāstīja, ka nozare vēlas, lai pārvaldības reforma būtu caurspīdīga un, lai tās izstrādē būs iesaistītas visas ieinteresētās puses.