Jaunā konservatīvā partija (JKP) atbalstīs koalīcijas partneru piedāvātos kompromisus, vienlaikus gan sagaidot rēķināšanos ar JKP interesēm, pirmdien pēc Sadarbības padomes žurnālistiem sacīja tieslietu ministrs, JKP līderis Jānis Bordāns.
Bordāns sola atbalstu partneru kompromisiem un sagaida rēķināšanos ar JKP interesēm (1)
Papildināts
Bordāns pateicās tiem kolēģiem, kuri saprotot, ka budžetu nedrīkst veidot viena ekonomiska grupējuma vai partijas interesēs. "Koalīcijas kolēģi pamazām sāk saprast, ka ir pienācis pārmaiņu laiks politikā," vērtēja politiķis, piebilstot, ka nedrīkst veidot kreisu budžetu, paņemt nodokļus no pilnīgi visiem iedzīvotājiem, līdzekļus pārdalot tikai valsts budžeta finansētajām nozarēm.
Bordāns solīja savas partijas atbalstu kolēģu piedāvātajiem kompromisiem, vienlaikus gan sagaidot, ka koalīcijas partneri rēķināsies ar JKP redzējumu par jaunās politikas veidošanu.
"Jaunā politika balstās uz strukturālām izmaiņām ekonomikā," skaidroja politiķis, uzsverot, ka jāmazina plaisa starp bagātajiem un nabagajiem.
JKP partneriem piedāvāja vēl pāris dienas meklēt finanses jau esošajā un potenciālajā budžetā, lai iespējamos "atradumus" sadalītu koleģiāli, balstoties valsts un sabiedrības prioritātēm.
"Ja mēs varētu detalizēti pateikt, kur atrast naudu, sarunas nebūtu nepieciešamas," akcentēja Bordāns, paužot pārliecību, ka meklējumu process vēl neesot izsmelts un tas varētu nest rezultātu.
Uz jautājumu par to, vai JKP varētu partneriem rosināt pārskatīt nodokļu ieņēmumus, Bordāns atbildēja izvairīgi. "Nu nedalīsim nenomedīta lāča ādu," teica politiķis.
Sadarbības padomes sēdes pusē tika izsludināts pārtraukums, kura laikā uz atsevišķu sarunu devās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Bordāns. Uz šo sarunu Kariņu aicinājis tieslietu ministrs, uzskatot, ka kopīgās diskusijās ar koalīcijas partneriem JKP pozīcija netiekot sadzirdēta.
"Saruna rosināta ne tāpēc, lai kaut ko mēģinātu risināt aiz muguras un kādu labumu izsist uz citu rēķina," skaidroja Bordāns.
LETA jau vēstīja, ka pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020.gadā fiskālā telpa ir 178,1 miljons eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.
Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro. Koalīcija arī vienojusies neapliekamo minimumu 2021.gadā palielināt līdz 400 eiro, bet 2022.gadā - līdz 500 eiro. Savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai 2020.gada budžetā plānots papildus novirzīt desmit miljonus eiro.
2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.