Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, pieauga par 6,8%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" piektdien publiskotie dati.
Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+12,4%), Bulgārijā (+11%), Slovākijā (+10,6%), Ungārijā (+10,1%), Igaunijā (+8,3%), Čehijā (+8%) un Polijā (+7,8%). Lietuvā darbaspēka izmaksas šajā periodā pieauga par 4,6%.
ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 3,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 2,7%.
Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 2,5%, bet eirozonā kāpums bija par 2,1%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 8,2% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 5,9%, bet Igaunijā - 6,2%.
Savukārt būvniecībā ES vidējās darbaspēka izmaksas stundā aprīlī-jūnijā gada izteiksmē palielinājās par 3,1%, bet eirozonā - par 2,4%. Tostarp Latvijā reģistrēts izmaksu palielinājums par 5,2%, Lietuvā bijis kritums par 5,4%, bet Igaunijā pieaugums par 13,5%.
Otrajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 3,3%, bet eirozonā par 2,9% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 6,7%, Lietuvā - par 2,4%, bet Igaunijā - par 7,6%.
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.
