/nginx/o/2019/02/27/11827784t1h9732.jpg)
Latvijā akūti trūkst speciālistu veselības aprūpē, līdz ar to jāmeklē risinājumi, kā aizpildīt tukšās vietas un nodrošināt darbaspēku nozarē. Par iespējamiem risinājumiem trešdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Tieša runa" diskutēja vairāki eksperti.
Diskusijā piedalījās Ilze Viņķele, veselības ministre (A/P), Andris Skride, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs (A/P), Kārlis Rācenis, Jauno ārstu asociācijas vadītājs, Uģis Gruntmanis, remigrējušais Teksasas universitātes profesors, ārsts, Ilze Ortveina, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente, un Alvils Krams, Latvijas Ārstu biedrības valdes pārstāvis, asociētais profesors.
Raksturojot situāciju veselības nozarē, Viņķele uzsvēra, ka medicīna gadiem turēta bada maizē, un pie varas esošie spēki akli cerējuši, ka nozare pati sevi pabaros. Ministre arī piebilda, ka medpersonāla trūkums ir globāla tendence.
Medpersonāls Latvijā nav apmierināts ar lielo noslodzi un zemajām algām, līdz ar to daudz ārstu izvēlas doties peļņā uz ārzemēm, pārsvarā Vāciju, Lielbritāniju un Amerikas Savienotajām valstīm.
Tikmēr māsas izvēlas doties uz Ziemeļvalstīm un strādā aprūpes nozarē, atklāja Ortveina, piemetinot, ka cilvēki medicīnas nozarē gaida stabilitāti.
Eksperti bija vienisprātis, ka medpersonāla trūkums pasliktina veselības aprūpes kvalitāti, jo jau tā nedaudzie speciālisti ir pārslogoti.
Lai risinātu samilzušo problēmu, būtu jāvienkāršo medpersonāla algu aprēķinu sistēma, ceļot pamatalgu un samazinot piemaksas, tādējādi izlīdzinot situāciju valstī, norādīja eksperti.
Ilze Viņķele: Latvijā ir ārkārtīgi liela māsu algu diference un tā sistēma ir ļoti sarežģīta. Nereti mazo algu stāsts ir mīts. Ir māsas, kas saņem ļoti labu atalgojumu. Nepieciešams vienkāršot atalgojuma sistēmu, kas ļautu balansēt algas. #TiešaRuna
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) September 18, 2019
Arī Skride uzsvēra, ka "lielākais bardaks" norisinās lielākajās slimnīcās, kur vērojama liela atšķirība medpersonāla algās. "Viens saņem tūkstošus, otrs - knapi piecsimt eiro," sacīja Skride, piemetinot, ka Valsts kontrole un citas institūcijas ķērušās klāt sistēmas vētīšanai.
Tikmēr Kārlis Rācenis, Jauno ārstu asociācijas vadītājs, pauda neizpratni par faktu, ka no nākamā gada mediķu atalgojums netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, bet gan tikai 8%.
"Mēs visu vasaru pavadījām sēdēs, diskutējot, kā šis finansējums tiks sadalīts, bet pienāk augusts, un tiek paziņots, ka finansējums solītajā apmērā nebūs. Kādu vēstījumu sabiedrībai nodod tie cilvēki, kas deva šo solījumu? Tas ir spļāviens sejā!" sacīja Rācenis.
Vaicāti, vai Latvijas veselības aprūpē būtu aktīvāk jāiesaista ārzemnieki, Viņķele norādīja, ka iespēja būtu piesaistīt šeit studējošos ārvalstu studentus. Rācenis gan norādīja, ka Latvijas algas nebūtu saistošas rietumvalstu studentiem.
Tam piekrita Māsu asociācijas viceprezidente, piemetinot, ka "medīt ārvalstniekus medicīnas nozarei" šobrīd nav iespējams, jo bijušo Padomju savienības valstu medmāsu kvalifikācija neatbilst Eiropas līmenim.