Kariņš: Jaunā Nacionālā attīstības plāna galvenais uzdevums ir panākt izraušanos no vidēju ienākumu slazda

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

FOTO: Valsts kanceleja

Izstrādē esošā "Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam" (NAP2027) galvenais uzdevums ir panākt izraušanos no vidēju ienākumu slazda, uzskata Nacionālās attīstības padomes vadītājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) aģentūru LETA informēja, ka ceturtdien notikušajā Nacionālās attīstības padomē tika pausts atbalsts NAP2027 pirmajai redakcijai. Jaunais plāns izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi.

"Nacionālā attīstības plāna galvenais uzdevums ir panākt mūsu sabiedrības izraušanos no vidēju ienākumu slazda. Mūsu attīstībai ir vajadzīgs lielāks uzrāviens. Šajā ziņā plāns skaidri parāda virzienus un pie tā jau arī strādā valdība - kur nākamo septiņu gadu laikā koncentrēt mūsu resursus, nodokļu maksātāju naudu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus veselības aprūpē, izglītībā, sociālā aprūpē, kā arī panāktu sekmīgu un reģionālā ziņā vienmērīgu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai," klāstīja premjers.

NAP2027 noteikti trīs stratēģiskie mērķi - vienlīdzīgas iespējas, produktivitāte un ienākumi, kā arī sociālā uzticēšanās. Šie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem.

PKC uzsvēra, ka vienlīdzīgas iespējas ir svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un attīstības šķēršļu novēršanai, tostarp nodrošinot publisko pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Produktivitāte un ienākumi veido pamatu ilgtspējīgai izaugsmei.

Tāpat PKC atzina, ka produktivitāte ir panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai un pārdošanai. Sociālā uzticēšanās balstās cilvēka pārliecībā, ka uz līdzcilvēkiem var paļauties, līdz ar to sadarbojamies kopīgu mērķu sasniegšanai.

"Savstarpējā uzticēšanās ietekmē labklājību, apmierinātību ar dzīvi, pilsonisko aktivitāti un pat veselību, tā palielina personīgās izaugsmes iespējas nākotnē, kā arī sekmē demokrātiju valstī, savukārt politiskās uzticēšanās gaisotnē attīstās ekonomika, uzlabojas drošība, stiprinās tiesiskums, ikviens jūtas piederīgs un atbildīgs," atzina PKC.

Stratēģisko mērķu sasniegšanai NAP2027 pirmajā redakcijā izvirzītas sešas prioritātes - stipras ģimenes; veseli un aktīvi cilvēki, zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei; uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība; kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība; kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei un - vienota, droša un atvērta sabiedrība.

Katrā no prioritātēm ir paredzēti konkrēti rīcības virzieni, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti - rādītāji, pēc kuriem tiks vērtēta uzdevumu īstenošana, kas nodrošinās mērķtiecīgus Latvijas valsts budžeta, Eiropas Savienības struktūrfondu, kā arī pašvaldību un privātā finansējuma ieguldījumus Latvijas turpmākajā attīstībā.

NAP2027 mērķi un vajadzības tiks salāgotas ar prognozētajiem attīstībai pieejamajiem resursiem, tāpēc PKC ir pārliecināts, ka plāns būs reāls un īstenojams.

Nacionālā attīstības padome nolēma NAP2027 pirmo redakciju nodot sabiedriskajai apspriešanai, kas sāksies 7.oktobrī un ilgs līdz 5.novembrim, kad Ikviens sabiedrības pārstāvis vai organizācija varēs iepazīties ar plānu, izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus. To būs iespējams izdarīt PKC mājaslapā "www.pkc.gov.lv".

Izstrādājot NAP2027 projektu, ņemti vērā izaicinājumi un attīstības tendences, ar kuriem saskaramies ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē un kuru risināšanai jāpievērš uzmanība kā indivīda, tā arī reģionālā un valsts mērogā.

PKC uzsvēra, ka Latvijas tālākai attīstībai jāiet roku rokā ar nozīmīgām pārmaiņām valsts pārvaldībā, nozaru politikās, gan arī domāšanas, paradumu maiņas attieksmē pret vidi, resursu izmantošanu, saliedētību un citiem procesiem. "Jaunā NAP izveidē ņemti vērā pašreizējā NAP2020 vidus posma izvērtējumā gūtie secinājumi un Latvijas ziņojumam ANO par Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu veiktā analīze," skaidroja PKC.

Nacionālo attīstības plānu pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima.

Nacionālās attīstības padome nodrošina valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu un rosina strukturālās reformas valsts pārvaldē, lai veicinātu attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un valsts un pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību. Padome ir koleģiāla koordinējoša institūcija, ko vada Ministru prezidents un kurā piedalās valdības, pašvaldību, valdības sadarbības un sociālo partneru pārstāvji.

Uz augšu