Skultes gāzes terminālim vēlas nacionālo interešu objekta statusu (11)

CopyLinkedIn Draugiem X
AS "Latvijas Gāze" Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorija.
AS "Latvijas Gāze" Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorija. Foto: Zane Bitere/LETA

Attīstītāji vēlas, lai iecerētajam Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim tiktu noteikts nacionālo interešu objekta statuss, jo tādā gadījumā tā būvniecību nevarētu apdraudēt iesaistīto pašvaldību un iedzīvotāju iebildumi, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums skaidroja, ka gadījumā, ja iesaistītās pašvaldības, caur kurām varētu rakt gāzesvadu no Skultes uz Inčukalnu, nepiekritīs projektam, būvniecība nebūs iespējama, ja vien valsts terminālim nepiešķirs nacionālo interešu objekta statusu. Tādā gadījumā nevajadzētu saskaņošanu ar iedzīvotājiem un privāto zemi varētu atņemt valsts interešu vārdā. Šādu statusu vēloties projekta attīstītāji.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV") uz "Nekā personīga" jautājumu, vai tiek apsvērta iespēja plānotajam Skultes terminālim noteikt nacionālo interešu objekta statusu, atbildēja, ka pagaidām par to ir pāragri spriest. Tomēr viņš nenoliedza, ka gan enerģētiskajai drošībai, gan tautsaimniecībai šis projekts varētu radīt pozitīvu pienesumu. "Līdz ar to ir divi "jā". Attiecībā uz vidi jautājums vēl ir ļoti atvērts un attiecībā uz projekta realizāciju, kā tas ietekmēs katru iedzīvotāju, arī tas ir ļoti atvērts. Līdz ar to ir vēl daudz neskaidrību. Taču tādā globālā redzējumā tas varētu būt Latvijai ļoti noderīgs projekts," sacīja ekonomikas ministrs.

Raidījums arī vēstīja, ka termināļa attīstītāji projektā grib iesaistīt AS "Latvenergo" un vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Projekta attīstītājas AS "Skulte LNG Terminal" akcionārs un padomes loceklis, Latvijas goda konsuls ASV Pēteris Aloizs Ragaušs "Nekā personīga" pastāstīja, ka, lai ķertos pie termināļa būvniecības, ir jāpanāk "Latvenergo" garantija, ka gāzi pirks, bet no "Conexus" - solījums būvēt cauruļvadu no Skultes līdz Inčukalnam vai arī to vēlāk atpirkt. Ja tas notiks, izmaksas iespaidos gāzes cenu lietotājiem.

"Paredzēts, lai tas strādātu bez subsīdijām. Ir jāpanāk vienošanās, ka tas tiks izmantots, bet tā nav subsīdija, vienkārši kādam jāpumpē konkrēti apjomi gadā, lai tas turpinātu strādāt," raidījumam skaidroja Ragaušs.

Uz jautājumu, vai jau ir ticies ar "Latvenergo", uzņēmējs atbildēja, ka to dara jau gadiem. "Mēs joprojām runājam par komerciālu vienošanos. Es esmu uzņēmējs, ir noteikti sarunu punkti, ko nevar apspriest ar visu pasauli."

"Latvenergo" izpētes un attīstības direktors Māris Balodis "Nekā personīga" sacīja, ka kompānija ir atvērta jebkuram projektam, kurš dos tai iespēju būt konkurētspējīgai tirgū. "Ja šīs piegādes ceļš mums dos iespēju iegādāties dabasgāzi par mums izdevīgiem nosacījumiem gan cenas ziņā, gan piegādes apjomu un termiņos, mums tas ir interesanti," apliecināja "Latvenergo" pārstāvis.

Arī "Conexus" valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne raidījumam atzina, ka uzņēmums seko līdzi gāzes tirgum un šāds projekts tam neapšaubāmi būtu interesants, jo Skultē iecerētais terminālis būtu tuvākais Inčukalna gāzes krātuvei. Tomēr patlaban "Conexus" neesot pieņēmis nekādus lēmumus par dalību šajā projektā.

Kā ziņots, "Skulte LNG Terminal" iecerējis sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi Rīgas jūras līcī, Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos, 2,5 kilometru attālumā no krasta. Sašķidrinātās dabasgāzes terminālī plānots pieņemt piegādes kuģus ar ietilpību no 40 000 kubikmetriem līdz 174 000 kubikmetriem.

Savukārt gāzes pārvadīšanai plānots izbūvēt pazemes gāzes cauruļvadu ar kopējo trases garumu apmēram 39,5 kilometri no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Aptuvenais garums zemūdens cauruļvadam līdz krasta zonai būs 5,5 kilometri, zem kāpu zonas - 0,5 kilometri, bet sauszemes pazemes cauruļvada garums būs apmēram 33,5 kilometri.

Izejas mezglam no jūras caur kāpu zonu līdz trasei "VIA Baltica" piedāvāti trīs trases alternatīvi risinājumi, kuri izvietoti starp apbūvētajām teritorijām "Ārņi" un "Lauči". Savukārt Limbažu, Sējas un Krimuldas novados piedāvāti divi trases varianti ar trīs apakšvariantiem.

Uzņēmuma pārstāvis aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka projekts vēl ir sākuma stadijā, tāpēc pagaidām runāt par konkrētiem projekta īstenošanas termiņiem vai investīcijām ir pāragri. Šāda informācija precīzāk varētu būt zināma tuvāko mēnešus laikā.

Šā gada vasarā notikušās sabiedriskās apspriedes par iecerēto Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību bija plaši apmeklētas un iedzīvotāji lielākoties pauda negatīvu attieksmi pret projektu.

Kompānija "Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānijas īpašnieki un patiesā labuma guvēji nav uzrādīti, liecina "Firmas.lv" dati.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu