Rietumvalstu sankcijas sākušas ierobežot Krievijas iespējas karā pret Ukrainu

FOTO: Reuters / Scanpix

Ekonomiskās sankcijas, ko pret Krieviju agresijas Ukrainā dēļ noteikušas ASV un Eiropas Savienība, kā arī citas valstis, ir sākušas nest savu labumu. Kā paziņojusi augsta ranga Ukrainas militārā amatpersona, sankciju dēļ ir apgrūtināta Krievijas spēja izmantot bezpilota lidaparātus, kā arī veikt elektronisko karu pret kaimiņvalsti Ukrainu, vēsta militāro jaunumu medijs “Military.com”.

Kā paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Apvienotā kaujas atbalsta štāba vadītāja vietnieks, ģenerālis Ivans Pavlenko, Rietumvalstu noteiktās sankcijas ir ietekmējušas Krievijas bruņoto spēku spēju salabot, kā arī modernizēt liela mēroga ieročus, kas Krievijas spēkiem palīdzētu noteikt ukraiņu karavīru un viņu ekipējuma atrašanās vietu.

“Sankcijas ir gluži kā vīruss,” teica Pavlenko savas uzrunas laikā AOC Starptautiskajā simpozijā Vašingtonā, kas veltīts elektroniskajai un tehnoloģiskajai karadarbībai. “Military.com” noskaidroja, ka elektroniskajām iekārtām ir ļoti nozīmīga loma karadarbībā Ukrainas austrumu reģionos – Doņeckas un Luhanskas apgabalos.

ASV Aizsardzības ministrija jeb Pentagons jau ilgstoši vēro, kā attīstās karš Ukrainas austrumos. Amerikāņu militārie stratēģi, ņemot vērā Ukrainas pieredzi, izstrādā dažādus plānus, ar ko cenšas izprast, kā notiek uzbrukumi elektromagnētiskajam spektram, un kā vislabāk un efektīvāk šāda veida uzbrukumus novērst.

Tā, piemēram, Krievijas atbalstītie separātisti un kriminālie grupējumi, kas darbojas Ukrainas austrumu reģionos, cenšas traucēt signālu pārraidei, tādējādi apgrūtinot Ukrainas militāro vai komerciālo bezpilota lidaparātu lidojumus. Ukrainas spēki bezpilota lidaparātus izmanto, lai veiktu novērošanu no gaisa.

Savā uzrunā Pavlenko sacīja, ka Krievijai līdz šim ir izdevies uzlabot pat visvienkāršākās tehnoloģijas, ko izmanto abas valstis, kā piemēram, radio signālu raidītājus. 2015. gadā Krievijas spēkiem izdevās ietekmēt Ukrainas kontrolētos radio raidītājus, kas pārraida signālus tālos attālumos, ar vīrusu.

Šādi Krievijai izdevās radīt ievērojamus traucējumus Ukrainas armijas kontrolētajām radiofrekvencēm, turklāt – ietekmējot arī Ukrainas karavīrus, kuru mobilie tālruņi bija ārpus uztveršanas zonas pat vairāk nekā 30 kilometru attālumā no frontes līnijas. Tāpat, izmantojot traucētos radiosignālus, Krievijas spēki sūtīja Ukrainas karavīriem dažādas draudu vēstules.

2017. gadā Ukrainas spēki zaudēja vairāk nekā 100 bezpilota lidaparātus vien tāpēc, ka Krievijas armijas spēkiem izdevās sekmīgi veikt uzbrukumus navigācijas sistēmām. Tas izdarīts, izmantojot “GPS apmānīšanas” metodi – kad bezpilota lidaparāti saņem nepareizas koordinātas, ar mērķi novirzīt tos no iecerētā kursa. Tāpat Krievija izmantojusi ļoti augstu frekvenču uztvērējus savos bezpilota lidaparātos, lai bojātu Ukrainas artilērijas radaru baterijas, kā arī, lai maldinātu artilērijas vienību vadību un izprovocētu mīnmetēju uzbrukumus pa nemiernieku kontrolētajām teritorijām.

Pirmie šāda veida uzbrukumi tika novēroti neilgi pēc militārā konflikta sākuma 2014. gadā. ASV armijas pārstāvji norādījuši, ka tieši tad ukraiņu karavīriem Ukrainas rietumos uzsāktas mācības tieši saistībā par to, kā aizsargāties pret elektroniskajiem uzbrukumiem.

Pavlenko norādīja, ka Krievijas propaganda nepagurusi turpina kultivēt viedokli, kas liecina: “Visai pasaulei jāredz, cik Krievija ir bīstama un spēcīga”. Tomēr amatpersonas Kijevā norāda, ka pēdējā laikā ir novērots elektronisko uzbrukumu skaita samazinājums. Tāpat Krievijas pusē ir samazinājies gan elektroniskajiem uzbrukumiem nepieciešamais ekipējuma vienību, kā arī personāla skaits. Par elektronisko uzbrukumu spēju mazināšanos tiek ziņots arī Krievijas nemiernieku okupētajās Donbasa un Luhanskas apgabala teritorijās.

“Pirms konflikta, ko izraisīja Krievijas nelikumīgi īstenotā Krimas aneksija, Maskavai bija iespējas investēt “vislabākajā iespējamajā” tehnoloģiskajā ekipējumā, kā, piemēram, plaša spektra analizatoros, kas spēj izmērīt dažādu signālu stiprumu un frekvences, kā arī tādas tehnoloģijas, kas no liela attāluma ļauj pārtvert audio vai cita veida elektriskos signālus,” teica Pavlenko.

Tomēr pēdējā laikā Ukrainas puse novērojusi, ka Krievija ir samazinājusi šo tehnoloģiju lietojumu. Pavlenko sacīja, ka “laiks strādā pret Krieviju un tā tas būs tik ilgi, kamēr turpināsies Rietumu sankcijas”.

“Pirms sešiem – septiņiem gadiem ultramodernais ekipējums šodien jau kļūst novecojis, jo tehnoloģijas attīstās. Krievijai ir salīdzinoši maz līdzekļu, lai atjauninātu šīs tehnoloģijas, tās uzlabotu, remontētu, vai arī iepirktu jaunas,” skaidroja Pavlenko piebilstot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ieviesa jaunas sankcijas pret Krieviju gan augustā, gan septembrī.

Tiek norādīts, ka ASV militārie analītiķi un speciālisti strādā pie dažādām jaunām aizsardzības stratēģijām, un to vidū ļoti liela nozīme tiek uzsvērta tieši uz elektroniskajiem karadarbības veidiem. Pentagons turpina spriest par to, cik lielas manevra iespējas ir šajā jomā, tomēr Pavlenko vēstījums bija skaidrs – šāda veida militārā darbība sevī iekļauj dažādas citas jomas, ko ietekmē arī politika un ekonomika.

“Elektroniskais karš ir nebeidzama sacensība, kas sevī ietver gan uzbrukuma, gan aizsardzības aktivitātes. Lai uzvarētu, tev vienmēr ir jābūt soli priekšā oponentam. Tikai tāpēc, ka esi atradis kādi patiesi lielisku risinājumu, tas nenozīmē, ka uzvara ir rokā – pretinieks vienmēr atradīs kādu efektīvāku paņēmienu,” noslēdza Pavlenko.

Uz augšu