Vācija saglabā savu nostāju, ka Eiropas ekonomika spēs iziet cauri pašreizējai sarežģītajai situācijai bez nopietnām sekām. Tomēr Starptautiskais Valūtas fonds brīdinājis, ka Eiropai ir jāizstrādā plāns ārkārtas gadījumiem, jo Eiropas monetārā politika jau pašlaik ir pilnībā izmantojusi savas iespējas un pastāv dažādi būtiski riski, kurus ignorējot, ekonomiskā situācija var būtiski pasliktināties, vēsta aģentūra “Bloomberg”.
"Ņemot vērā negatīvos riskus, kas Eiropas gadījumā ir visai paaugstināti, kontinenta politikas veidotājiem ir jāspēj sagatvot un būt gataviem ieviest ārkārtas rīcības plānus. Nevar paļauties uz to, ka “grūtajai ekonomiskajai situācijai izdosies iziet cauri bez jebkādām sekām,” teikts Strarptautiskā Valūas fonda ziņojumā par reģionālajām ekonomikas perspektīvām Eiropai.
Fondā pieļauj, ka Eiropai, iespējams, ka būs nepieciešama “sinhronizēta fiskālā reakcija”. Galvenos sarežģījumus Eiropas ekonomikai var sagādāt tirdzniecības protekcionisma politika, “Brexit” rosinātā neziņa, kā arī ģeopolitikas izaicinājumi un riski.
Savu brīdinājumu Starptautiskais Valūtas fonds izplatījis pēc tam, kad jaunākie dati par ekonomisko stāvokli parādījuši, ka eiro zonas ekonomika pret ārējiem riska faktoriem ir izrādījusies daudz noturīgāka, nekā gaidīts iepriekš. Būtiski spēcīga ekonomiskā izaugsme novērota tādās lielvalstīs kā Francijā.
Tomēr bažas rada jaunākie dati par Vācijas ekonomisko stāvokli – tur vērojama neliela ekonomiskās izaugsmes samazināšanās, tāpat arī darba tirgū Eiropas lielākajā ekonomikā ir vērojami dažādi negatīvi signāli. Vācija gan centās kliedēt šīs bažas, finanšu ministram Olafam Šolcam sakot, ka “mums pašlaik nav nepieciešama fiskālo stimulu pakete, lai palielinātu ekonomisko izaugsmi”. “Mums joprojām ir visas iespējas rīkoties, gadījumā ja patiešām sākas reāla krīze,” sacīja Šolcs “Bloomberg’s Future of Finance” pasākumā Frankfurtē.
“Šobrīd mēs nenovērojam krīzes situāciju, un jāatgādina, ka krīzi mēs negaidām,” teica Šolcs.
Tomēr Starptautiskajā Valūtas fondā lēš, ka Eiropas ekonomikai varētu būt visai nozīmīgas problēmas. Ja Lielbritānija janvārī Eiropas Savienību pametīs bez iepriekš apstiprināta izstāšanās līguma, tad, saskaņā ar Fonda prognozēm, Lielbritānijas valsts ekonomiska divu gadu laikā saruktu par 3,5%. Tikmēr Eiropas Savienībai šīs sekas būtu mazāk dramatiskas, jo kopējais Eiropas Savienības ekonomikas samazinājums būtu par 0,5%.+
Tomēr, ņemot vērā “Brexit” radīto nenoteiktību, “ekonomikas vājums tirdzniecības un ražošanas jomās varētu izplatīties arī uz citām nozarēm. It īpaši tas attiecināms uz pakalpojumu segmentu, kur ekonomiskais kritums varētu notikt ātrākā tempā un plašākos apmēros, nekā tas pašlaik tiek prognozēts”, teikts Starptautiskā Valūtas fonda paziņojumā.
Tāpat Fonds arī brīdina par paaugstinātām aktīvu cenām vairākās valstīs, tostarp nekustamo īpašumu jomā, kas, savukārt, padara bankas jutīgākas pret dažādiem ārējiem satricinājumiem. Starptautiskais Valūtas fonds savās ziņojumā izcēlis Vāciju un Nīderlandi starp tām valstīm, kurām vajadzētu vairāk ieguldīt naudas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi.
“Šādai kontrolētajai fiskālajai ekspansijai varētu dot būt pozitīvu ietekmi ne tikai uz lokālo, bet arī visas Eiropas ekonomiku. Dažādi fiskālie pasākumi, ko varētu veikt Vācija un Nīderlande, varētu apturēt ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, vienlaikus - arī samazināt ārējo nelīdzsvarotību,” norāda Starptautiskais Valūtas Fonds.
Šādi aicinājumi ir izskanējuši jau vairākkārt, tomēr Berlīnē tie nav atraduši dzirdīgas ausis. Kā norāda finanšu ministrs Šolcs, “Vācijai jau pašlaik ir “ļoti ekspansīva” fiskālā politika, kuru nav vajadzības paplašināt”.
“Valsts ekonomiskais stāvoklis ir pietiekami labā stāvoklī, lai joprojām saglabātu manevrēšanas iespējas īstas ekonomiskās krīzes gadījumā,” trešdien “Bloomberg” pasākumā sacīja Šolcs. Pēc viņa teiktā, arī valstīm, kam ir uzkrājies liels budžeta deficīts un parādu jūgs, būtu jāapsver “īslaicīgi ieviest pasākumus, kas ļautu panākt lēnāku fiskālās konsolidācijas tempu vai arī īslaicīgi šo tempu palielināt”.
Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumā tiek iezīmēti pamatā negatīvi scenāriji, kuru īstenošanās ir paredzama jau nākamajā gadā vai divos. Lai izvairītos no iespējamajām problēmām, valstu valdībām jāapsver “efektīvākas parādu pārvaldības iespējas”, un jāizmanto īpaši zemās procentu likmes, kas nākamajos gados varētu ļaut valstīm uzlabot savas finansēšanas vajadzības.
Neskatoties uz salīdzinoši brīvās monetārās politikas blakusefektiem uz aktīvu cenām, Starptautiskais Valūtas fonds iesaka valstu centrālajām bankām saglabāt savu labvēlīgo nostāju un rīkoties, lai samazinātu iespējamo ekonomisko palēnināšanos.
Šis ziņojums ir tapis laikā, kad Eiropas Centrālā banka, salīdzinoši nesen ir ieviesusi jaunus fiskālos pasākumus, lai novērstu iespējamo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Eiropā. Šie pasākumi visā kontinentā ir uztverti neviennozīmīgi, un tiem ir arī daudz pretinieku, kuri uzskata, ka, piemēram, negatīvas procentu likmes neļaus panākt ekonomiskās izaugsmes tempu palielināšanos.
