EM: Enerģētikas un klimata plāna mērķi būs jāintegrē pašvaldību attīstības plānos (1)

Viņš norādīja, ka NEKP 2030 ietverti ambiciozi mērķi, lai Latvijā būtiski samazinātu izmešu emisiju patēriņu, piebilstot, ka visiem būs jāpiedalās šī plāna skaidrošanā un īstenošanā. 

"Jāturpina attīstīt dažādas investīciju programmas, īpaši pašvaldībās, jo plāna īstenošanā daudz kas paveicam ārpus Rīgas. Tāpēc gribēsim redzēt pašvaldību iesaisti brīvprātīgās vienošanās sistēmā," teica Eglītis.

EM valsts sekretārs uzsvēra, ka plānā paredzētā enerģijas pašražošanas, pašpatēriņas un atjaunīgo energoresursu veicināšana būs atkarīga no pašvaldībām.

"Lai mēs ātrāk virzītos uz NEKP 2030 īstenošanu, ir jāveic intervence no malas, un šeit būtiska būs pašvaldību iesaiste. Tāpēc NEKP 2030 mērķi būs jāintegrē vietējos teritoriju plānos. Būs jārunā par nacionālā plāna mērķu sinhronizēšanu ar vietējiem mērķiem," pauda Eglītis.

Pieskaroties jautājumam par NEKP 2030 īstenošanai nepieciešamo finansējumu, ko EM aplēsusi sešu miljardu eiro apmērā, Eglītis uzsvēra, ka ar publiskiem līdzekļiem plānu nebūs iespējams īstenot.

"Patlaban īsais finansējuma avotu saraksts paredz Eiropas Savienības fondus un citas programmas. Mums ir ideja arī veidot īpašu fondu "zaļās" enerģijas un energoefektivitātes veicināšanai. Tomēr ir jādomā, kur vēl ņemt finansējumu - gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī," sacīja EM valsts sekretārs.

Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais NEKP 2030 projekts. Līdz ar to sākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.

Ministru kabinetā 2019.gada 17.decembrī plānots apstiprināt NEKP 2030, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas Komisijā (EK).

"NEKP 2030" būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.

Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.