Pabriks par Čavušolu izteikumiem: Turcija vēlas aktualizēt savas drošības politikas intereses (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Artis Pabriks
Artis Pabriks Foto: EPA/Scanpix

NATO samitā Londonā tika apstiprināts atjaunotais Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plāns, savukārt pēc samita sekojošie Turcijas komentāri par plāna neapstiprināšanu skaidrojami ar vēlēšanos aktualizēt savas drošības politikas intereses, atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pabriks ir informēts par Turcijas ārlietu ministra Mevlita Čavušolu komentāru, ka Turcija tomēr nav līdz galam apstiprinājusi atjaunotos NATO aizsardzības plānus Baltijas valstīm un Polijai, un nobloķēs gatavā dokumenta publicēšanu, ja NATO dalībvalstis nepiekritīs atzīt Sīrijas kurdu bruņoto grupējumu "Tautas aizsardzības vienības" (YPG) par teroristiem.

Pabriks uzskata, ka Turcijas komentāri skaidrojami ar vēlmi aktualizēt savas drošības politikas intereses. "Nav patīkami, ka tas ir sasaistīts ar mums aktuālu jautājumu, bet tas nemaina faktu, ka NATO garantē Latvijas aizsardzību," norādīja ministrs.

Vienlaikus ministrs atgādināja, ka personīgi bija klātienē NATO samitā un skaidri zinot, ko teica Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans, un ko kopīgi nolēma visas NATO valstis.

"NATO samitā Londonā tika apstiprināts atjaunotais aizsardzības plāns Polijai un Baltijas valstīm, kas nepārprotami liecina par alianses dalībvalstu politisko vienotību, neatkarīgi no viedokļu dažādības. NATO kolektīvās aizsardzības stūrakmens ir alianses piektais paragrāfs, kas paredz, ka uzbrukums kādai no dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukums visai aliansei, tādēļ NATO ir plāni, lai vajadzības gadījumā varētu aizsargāt katru tās dalībvalsti," norādīja ministrs.

Pabriks uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi atjaunot aizsardzības plānus, bet daudz lielāku uzmanību viņš aicina pievērst faktiskajām NATO darbībām. Pirmkārt, NATO sabiedrotie Latvijā uztur savus karavīrus, lai apliecinātu, ka Latvija tiks aizsargāta. Otrkārt, NATO pastāvīgi uztur gatavībā ļoti apjomīgus spēkus, kuri nepieciešamības gadījumā tiktu nosūtīti aizsargāt jebkuru dalībvalsti, uzsvēra ministrs.

"Visbeidzot, mēs neatbalstām šī temata tālāko publisko diskusiju - šie plāni un to saturs ir slepeni un Latvija stingri nosoda šo iekšējo diskusiju publiskošanu," uzsvēra ministrs.

Kā vēstīts, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO samitā bija paziņojis, ka, neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi apstiprinājuši atjaunotos aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm.

Tomēr īsi pēc tam Turcijas ārlietu ministrs Čavušolu paziņoja, ka Turcija tomēr nav līdz galam apstiprinājusi atjaunotos NATO aizsardzības plānus Baltijas valstīm un Polijai, un nobloķēs gatavā dokumenta publicēšanu, ja NATO dalībvalstis nepiekritīs atzīt Sīrijas kurdu bruņoto grupējumu "Tautas aizsardzības vienības" (YPG) par teroristiem.

Čavušolu žurnālistiem Romā norādīja, ka Turcija piekrita nākamajam solim procesā, bet līdz galam šos plānus nav apstiprinājusi. Ministrs paziņoja, ka Turcija bloķēs plānus, kamēr netiks apstiprināts aizsardzības plāns Turcijai. Ankara vēlas, lai šai plānā NATO atbalsta Turcijas skatījumu uz YPG kā teroristu grupējumu. "Plāns netiks publicēts, kamēr netiks publicēts arī mūsu plāns. [..] Nebūtu godīgi, ja citas valstis neapstiprinātu mūsu plānu, kamēr tai pat laikā atbalsta plānu priekš citiem," piebilda Čavušolu.

"Abi plāni gaida vienā un tajā pašā līmenī (..) un, ja tie tiks publicēti, tas notiks reizē. Bet, ja būs problēma, tad tie abi tiks nobloķēti. Nav ne runas, ka te varētu būt kompromiss," paziņoja Čavušolu.

YPG bija galvenais kaujas elements Sīrijas Demokrātiskajos spēkos, kas bija ASV sabiedrotie cīņā pret teroristu organizāciju "Islāma valsts" Sīrijā. Taču Turcija uzskata YPG par teroristu grupējumu un nosodījusi Rietumu atbalstu kaujiniekiem.

Stoltenbergs pēc NATO samita sacīja, ka NATO dalībvalstis vēl nav apspriedušas, kā novērtēs YPG. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans žurnālistiem Londonā sacīja, ka NATO nedrīkst pamest Turciju vienu cīņā ar teroristiem pēc tam, kad tā piekritusi plānam pēc Francijas, Vācijas, Polijas līderu un Stoltenberga lūguma.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu