Igaunijas parlaments pieņem nākamā gada valsts budžetu

Par likumu balsoja 55 deputāti, bet 44 deputāti bija pret.

Likums paredz, ka valsts izdevumi būs 11,6 miljardi eiro,  bet ieņēmumi - 11,8 miljardi eiro.

Salīdzinot ar šo gadu, nākamgad izdevumi pieaugs par apmēram 240 miljoniem eiro, bet ieņēmumi - par 760 miljoniem eiro.

2020.gada budžets nomināli ir sabalansēts, un strukturālais deficīts veidos 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Plānots, ka 2021.gadā strukturālais deficīts saruks līdz 0,2% no IKP un nomināli budžetam būs pārpalikums.

Nodokļu slogs 2020. un 2021.gadā būs 33,2% no IKP, bet 2022.gadā samazināsies līdz 32,7% no IKP.

Valdības sektora parāds, kas šogad ir 2,4 miljardi eiro jeb 8,8% no IKP, nākamgad samazināsies līdz 2,3 miljardiem eiro jeb 8% no IKP. 

Vidējā vecuma pensija Igaunijā 2020.gadā pieaugs par 45 eiro, un tas būs lielākais pieaugums pēdējo 12 gadu laikā. Šim mērķim valdība atvēlējusi 20,8 miljonus eiro. No nākamā gada aprīļa vidējā vecuma pensija cilvēkiem ar 44 gadu darba stāžu pieaugs no pašreizējiem 483 eiro līdz 528 eiro mēnesī.

Visu kategoriju pensiju izmaksai valsts budžetā nākamgad paredzēti 1,98 miljardi eiro.

Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonda budžets pieaugs gandrīz par 140 miljoniem eiro, no kuriem 115 miljonus eiro veidos lielāki sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi. Vēl aptuveni par 25 miljoniem eiro pieaugs valsts iemaksas Veselības apdrošināšanas fonda budžetā par nestrādājošajiem vecuma pensionāriem.

Finansējums pētniecībai un attīstībai valsts budžetā salīdzinājumā ar šo gadu pieaugs par gandrīz 16 miljoniem eiro. Finansējums pētniecības dotācijām un bāzes finansējums pētniecības iestādēm palielināsies par 5,3 miljoniem eiro. Kopumā pētniecībai un attīstībai valsts budžetā atvēlēts 219,1 miljons eiro, un finansējums pētniecībai līdzinās 0,75 procentiem no IKP.

Aizsardzības izdevumi pieaugs līdz 615 miljoniem eiro un veidos vismaz 2% no IKP. Šīs summa ietvers izdevumus sabiedroto uzņemšanai, kas 2020. gadā sasniegs aptuveni 10 miljonus eiro. Vienlaikus tajā ietilpst arī papildu investīcijas aizsardzības jomā 20 miljonu eiro apmērā. Igaunija stiprinās savu militāro potenciālu apjomīgu ekipējuma iepirkumu ceļā.

Papildu līdzekļi valsts budžetā atvēlēti skolotāju, valsts algoto sociālo darbinieku, kā arī kultūras, sporta un iekšējās drošības jomā strādājošo algu paaugstināšanai.

Konkrēti, atalgojuma palielināšanai iekšējās drošības jomas darbiniekiem atvēlēti septiņi miljoni eiro, kultūras un sporta jomā nodarbinātajiem - 2,2 miljoni eiro un sociālajiem darbiniekiem - miljons eiro. Turklāt valsts arī turpmāk pašvaldībām piešķirs 15 miljonus eiro gadā, lai bērnudārzu audzinātāju vidējā darba samaksa neatpaliktu no minimālā skolotāju atalgojuma līmeņa.

Igaunijas pašvaldību ienākumi nākamgad pārsniegs 2,3 miljardus eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2010. gadā. Straujais pašvaldību ieņēmumu pieaugums skaidrojams gan augstākiem nodokļu ieņēmumiem, gan valsts lēmumu laikā no 2018. līdz 2021.gadam par 185 miljoniem eiro palielināt iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

No 2020. gada Igaunijai būs jauna valsts budžeta struktūra. Līdztekus agrākajam budžetam, kas aprakstīts izdevumu izteiksmē, turpmāk valsts budžetu veidos nozaru ministru vadītas programmas. Tas nozīmē, ka valdība izvirzīs programmu izpildes mērķus un to sasniegšanai valsts iestādēm būs jāsniedz pakalpojumi noteiktā apjomā, kvalitātē un par noteiktām izmaksām.