ECT noraida Dunikas iedzīvotāju sūdzību par vēja elektrostacijām

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidījusi 19 Rucavas novada Dunikas pagasta iedzīvotāju un zemes īpašnieku sūdzību par iespējamiem Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem Latvijā.

Ministrijā skaidroja, ka 19 Rucavas novada Dunikas pagasta iedzīvotāji un zemes īpašnieki 2011.gada 18.augustā Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniedza sūdzību par iespējamiem konvencijas 6.punkta pārkāpumiem. Iesniedzējuprāt, viņiem ir tikusi liegta pieeja tiesai, lai apstrīdētu teritorijas plānojumus un detālplānojumus, kuri paredz vēja elektrostaciju (VES) uzstādīšanu Rucavas novada Dunikas pagastā.

Iesniedzēji apgalvoja, ka vienīgais viņiem pieejamais tiesību aizsardzības mehānisms bija Satversmes tiesa, taču iesniedzēji uzskatīja, ka tā neatbilst jēdzienam "tiesa" Konvencijas 6. panta 1.punkta izpratnē. Tāpēc iesniedzēji norādīja, ka viņu konstitucionālā sūdzība tika izskatīta rakstveida procesā un ka Satversmes tiesas kompetence aprobežojās ar tiesību normu atbilstības Satversmei pārbaudi. Tā neesot varējusi, piemēram, piešķirt kompensāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Atsaucoties uz konvencijas 8.pantu, iesniedzēji apgalvoja, ka Dunikas pagastā paredzētā VES būvniecība negatīvi ietekmēs apkārtējo vidi un VES tuvumā dzīvojošo personu veselību, jo VES rada augsta līmeņa troksni un citus traucēkļus. Savukārt, atsaucoties uz konvencijas 1.protokola 1.pantu, iesniedzēji sūdzējās arī par to, ka komerciālo vēja parku darbība, kā to paredzēja teritorijas plānojums, kā arī VES uzstādīšana, pārkāpj viņu tiesības uz īpašumu. Visbeidzot, iesniedzēji sūdzējās par to, ka viņiem nav pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, kas izskatītu viņu sūdzības par tiesību uz īpašumu pārkāpumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, vērtējot sūdzību par konvencijas 6.punkta iespējamo pārkāpumu, piekrita valdības argumentam, ka iesniedzēju sūdzība neietilpst 6.panta tvērumā. Lai uz sūdzību varētu attiecināt konvencijas 6.panta 1.punkta "civilo tiesību un pienākumu" aspekts, atbilstoši tiesas judikatūrai, jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem. Proti, ir jābūt strīdam par tādām "civilajām tiesībām", kuras vismaz ticami tiek atzītas nacionālajā tiesību sistēmā, strīdam ir jābūt patiesam un nopietnam un, visbeidzot, procesa iznākumam jābūt izšķirošam attiecībā uz strīda pamatā esošajām tiesībām.

Tiesa nevērtēja, vai ir izpildīti divi pirmie priekšnoteikumi, jo atzina, ka nav izpildīts trešais priekšnoteikums, proti, iesniedzēju pieteikums Satversmes tiesā un Satversmes tiesas secinājumi lietā attiecībā uz Dunikas pagasta teritorijas plānojumu un detālplānojumu izstrādi nekādi neietekmēja iesniedzēju tiesības uz īpašumu un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Tas nozīmē, ka Dunikas pagasta teritorijas plānojumu un detālplānojumu, kuri paredz VES uzstādīšanu pagastā pienācīgā attālumā no iesniedzēju mājām, apstiprināšana neradīja iesniedzējiem nopietnu kaitējumu, un starp tiesvedību Satversmes tiesā un tiesībām, uz kurām atsaucas iesniedzēji, nepastāvēja tieša saikne. Tādēļ tiesa secināja, ka iesniedzēju sūdzība par pieeju tiesai neietilpst konvencijas 6.panta tvērumā, un to noraidīja.

Tāpat tiesa secināja, ka iesniedzēju sūdzība neietilpst arī konvencijas 8.panta tvērumā. Tiesa norādīja, ka iesniedzēji nav iesnieguši pietiekamus pierādījumus, ka teritorijas plānojuma un detālplānojuma apstiprināšana, paredzot VES uzstādīšanu un ekspluatāciju netālu no iesniedzēju mājām, radītu nopietnus riskus iesniedzēju tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Norāde uz iespējamām negatīvām sekām, kas var rasties saistībā ar VES ekspluatāciju, nav pietiekama, lai iesniedzēji apgalvotu, ka ir konvencijas 8.panta pārkāpuma upuri.

Izskatot iesniedzēju sūdzību par konvencijas 1.protokola 1.panta iespējamo pārkāpumu, tiesa norādīja, ka iesniedzēji nav iesnieguši tiesai pierādījumus par to, ka VES paredzētās uzstādīšanas dēļ nekustamo īpašumu cenas pazeminājās vai ka iesniedzēju biznesam būtu nodarīti zaudējumi. Tādēļ tiesa secināja, ka šī iesnieguma daļa ir nepamatota. Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa noraidīja arī iesniedzēju sūdzību par konvencijas 13.pantu kopsakarā ar konvencijas 1.protokola 1.pantu, jo secināja, ka pieeja tiesību aizsardzības mehānismiem ir iespējama tikai tad, ja ir izvirzīta ticama sūdzība par tiesībām uz īpašumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Uz augšu