Kūstošais ledus atsegs pasakainas bagātības jeb kā Grenlandei rūpīgi jālemj par nākotni

FOTO: AFP / Scanpix

Lielākā sala pasaulē Grenlande nav pieradusi būt visas pasaules uzmanības centrā, taču pagājušā gada sākumā šīs salas nosaukums bija lasāms ziņu virsrakstos visā pasaulē. Tagad klimata pārmaiņu dēļ salai ir jālemj par savu nākotni, ko darīt gadījumā, ja Grenlande zaudēs lielu daļu tur esošo ledāju, vēsta BBC.

Nē, pasaules uzmanību Grenlande nepiesaistīja ar kūstošo ledu. Par uzmanību parūpējās ASV prezidents Donalds Tramps, kurš izteica vēlmi no Dānijas iegādāties plašo Arktikas salu. Dānijas valdība nekavējoties atbildēja, ka Grenlande netiek pārdota, un tas izraisīja īslaicīgu diplomātisko attiecību saasināšanos starp ASV un Dāniju.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ASV vēlmi nosauca par absurdu, kas savukārt saniknoja Donaldu Trampu, kurš Frederiksenas komentārus nodēvēja par “nekrietniem”.

Abām pusēm jau visai drīz izdevās nolīdzināt domstarpības, tomēr ASV paziņoja par citādākas politikas piekopšanu attiecībā uz Grenlandi, kas Savienotajām valstīm ļautu palielināt savu klātbūtni un ietekmi, – paužot vēlmi uz salas atvērt savu konsulātu. ASV konsulāts šajā teritorijā darbojās līdz 1953. gadam. Tāpat jāņem vērā, ka ASV pārvalda militāru iestādi Grenlandes ziemeļu daļā – Tūles gaisa spēku bāzi.

Interesanti, ka arī Ķīna vēlētos nodibināt ciešākas ekonomiskās attiecības ar Grenlandi. Tas liek uzdot jautājumu – kādēļ pēkšņi šī sala ir tik pieprasīta? Tāpat – ko jaunais ASV konsulāts nozīmētu Grenlandes ekonomikai un salas neatkarības kustībai?

Vispirms – kas tad ir Grenlande? Tā ir Dānijai piederoša sala, pēc platības – deviņas reizes lielāka nekā Lielbritānija. Ņemot vērā, ka Austrālija netiek uzskatīta par salu, bet gan par kontinentu, Grenlande ir lielākā sala pasaulē. Lielākā daļa salas atrodas aiz polārā roka. Aptuveni 75% no salas pastāvīgi atrodas zem sniega un ledus segas.

Uz salas dzīvo aptuveni 56 tūkstoši cilvēku, līdz ar to Grenlandē ir vismazākais cilvēku blīvums pasaulē. Tādās valstīs kā Namībija un Mongolija blīvums ir lielāks nekā Grenlandē. Trešā daļa cilvēku dzīvo galvaspilsētā Nūkā, un no tās nav ceļu uz citām pilsētām, kas atrodas salas piekrastē. Lai nokļūtu citās pilsētās, nepieciešams izmantot gaisa vai jūras transportu. Taču arī šo transportlīdzekļu izmantošana ziemā nereti nav iespējama sarežģīto laikapstākļu dēļ.

Dānijas pārvaldībā sala nonāca 1814. gadā. Tā ir autonoma teritorija ar savu parlamentu, kurš risina vietēja mēroga jautājumus. Dānijas parlamentā Kopenhāgenā ir divi Grenlandes pārstāvji, kuri pārstāv Grenlandes iekšējās intereses.

Pašlaik Grenlandes ekonomika ir cieši atkarīga no divām nozarēm – zvejas, kas veido 95% eksporta, un ikgadējā granta no Dānijas valdības. Kopējā Dānijas valdības subsīdija ir 3,9 miljardi Dānijas kronu (aptuveni 500 miljoni eiro), kas Grenlandes valdībai nodrošina vairāk nekā pusi no gada budžeta.

Politikas apskatnieki spriež, ka ir divi iemesli, kādēļ Grenlande ir ļoti entuziastiska par sadarbību gan ar ASV, gan Ķīnu, – tam ir gan ekonomiska, gan stratēģiska nozīme. Un visas teritorijas lielākā vai mazākā mērā ir iesaistītas klimata pārmaiņu procesos.

Ekonomiski Grenlandei ir ļoti ievērojami resursi, piemēram, derīgo izrakteņu vietas, kur iegūt retus metālus, kā, piemēram, neodīms, prazeodīms, disprozijs un terbijs.

Pieprasījums pēc šiem metāliem piedzīvo ievērojamu pieaugumu, jo tie tiek izmantoti mobilo telefonu, datoru un elektromobiļu ražošanā. Stratēģiskajā jomā – Grenlande atrodas starp Ziemeļameriku, Eiropu un Krieviju.

Klimata pārmaiņas, ja precīzāk – augstākas gaisa temperatūras nozīmē, ka piekļuve iepriekšminēto metālu ieguves vietām var kļūt relatīvi vienkāršāka, jo siltāka gaisa dēļ Grenlande var zaudēt ievērojamu daļu ledus segas. No loģistikas viedokļa – Grenlandes krasti atrodas pie Arktikas okeāna, līdz ar to ir iespējams nodrošināt kravas (arī militāro) kuģu regulāru kustību.

Dāņu ģeologs Miniks Rozings uzsver, ka Grenlandei ir ļoti daudz dažādu bagātību, kas pašlaik atrodas zem ledus segas.

“Tur ir dzelzs rūda... Zelts, platīns... Klimata pārmaiņas var padarīt piekļuvi šiem metāliem daudz vienkāršāku nekā pašlaik,” saka Rozings.

Viņš gan brīdina, ka, neraugoties uz vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, ziemās Grenlandē jārēķinās ar ļoti skarbiem laikapstākļiem.

“Ir jāņem vērā, ka laikapstākļi derīgo izrakteņu ieguvei ir aptuveni trīs mēneši gadā. Tas nozīmē, ka, veicot investīcijas derīgo izrakteņu ieguvei, jāņem vērā, ka būs visai ilgs neaktivitātes periods. Tas savukārt padara šo procesu ļoti sarežģītu, jo tādos tempos varētu būt nepieciešami aptuveni 50 gadi, lai varētu pilnvērtīgi sākt kādu izrakteņu ieguvi,” skaidro ģeologs.

Runājot par ekonomiskajiem iemesliem, Rozings uzskata, ka ASV sāk “mest acis” uz Grenlandi tāpēc, ka klimata pārmaiņu dēļ pieaug salas stratēģiskā nozīme.

“Es uzskatu, ka ASV interese galvenokārt ir balstīta faktā, ka salai ir liela stratēģiskā nozīme, tāpēc amerikāņi grib būt klātesoši. Pieļauju, ka minerāliem šeit ir sekundāra loma,” sacīja Rozings.

Kamēr Dānijas valdības pārstāvji atteicās sniegt komentāru par šiem jautājumiem, Dānijas parlamenta opozīcijas deputāts Sorens Espersens pauž bažas, ka ASV konsulāta atvēršana Grenlandē varētu stiprināt vietējo neatkarības kustību.

Pašreizējās aptaujas neliecina par vienprātību – vienas rāda, ka aptuveni 64% Grenlandes iedzīvotāju vēlētos neatkarību no Dānijas, bet citās šis rādītājs ir vien 38%.

“Amerikāņi vēlas būt gatavi brīdim, kad Grenlande pasludinās savu neatkarību. Viņi faktiski ir gatavi piešķilt uguni grenlandiešu vēlmei iegūt neatkarību,” saka Espersens, kurš ir labējās Dānijas Tautas partijas pārstāvis.

Viņš piebilst, ka vēlētos redzēt Dānijas valdību darām “ko daudz nopietnāku”, lai saglabātu Grenlandi. Espersens pauž, ka nevēlas redzēt arī to, ka Ķīna iegūst zināmu ietekmi uz salas. Dānijas valdība gan ir spērusi soļus, lai Grenlandei nebūtu jāsadarbojas ar Ķīnu. 2017. gadā tika panākta vienošanās par divu jaunu lidostu būvniecību Grenlandē, ko veiks par Dānijas budžeta līdzekļiem, neslēdzot sadarbības līgumu ar Ķīnas kompānijām.

Āja Kemnica Larsena ir viena no diviem Grenlandes deputātiem Dānijas parlamentā. Viņa pārstāv uz salas neatkarību noskaņoto sociālistu partiju “Ataqatigiit”.

Viņa norāda, ka “ir ļoti labi sadarboties ar amerikāņiem”, tomēr pauž bažas, ka ASV konsulātā varētu būt “satraucoši daudz darbinieku”.

“Es baidos, ka konsulātā varētu strādāt vairāk amerikāņu diplomātu nekā, piemēram, Grenlandes direktorātā Dānijā. Amerikāņu klātesamība var kļūt pārāk dominējoša,” sacīja Kemnica Larsena.

Viņa gan piebilst, ka Grenlandes neatkarības jautājums nav dažu dienu, bet ilgtermiņa mērķis.

“Neticu, ka tas varētu notikt kaut kad drīzumā. Tāpat es neticu, mēs būsim tie, kas ļaus vai nu ASV, vai Ķīnai maksāt par to, lai izjauktu dāņu vienotību. Tādā gadījumā tā nebūtu neatkarība,” sacīja deputāte.

Dāņu ekonomists Ufe Palūdans piekrīt, ka grenlandiešiem būtu jābūt satrauktiem par to, ka ASV un Ķīna ar savām investīcijām varētu panākt ļoti lielu ietekmi.

“Investīcijas ir laba lieta līdz brīdim, kad tās kļūst par destabilizējošu ietekmes faktoru vietējā sabiedrībā,” pauda Palūdans.

Uz augšu