2019. gads ir bijis dažādiem satricinājumiem pilns – kritušas valdības vairākās valstīs, Boriss Džonsons satriecis savus pretiniekus ar solījumiem pabeigt “Brexit”, savukārt 16 gadus veca zviedru meitene visā pasaulē protestēja pret klimata pārmaiņām. Lai arī janvāris jau pusē, izdevums “Politico” nācis klajā ar savu prognozi par lielākajiem satricinājumiem Eiropai šajā gadā.
Ķīnas ietekme un jaunas nesaskaņas
Protekcionisms Eiropas Savienības politikas veidotāju dienaskārtībā varētu ieņemt jaunu nozīmi. Tas ir tāpēc, ka pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības Francija un Lielbritānija visai ātri varētu piespiest Briseli rīkoties, lai palielinātu vietējo ražotāju lomu Eiropā.
Tas Eiropā varētu nozīmēt liegumu veikt lielus iepirkumus no Ķīnas, kā arī Eiropas valstu valdības varētu izslēgt Āzijas kompānijas no sabiedriskajiem iepirkumiem, tā vietā paļaujoties uz vietējiem ražotājiem (vai pakalpojumu sniedzējiem). Tas varētu attiekties, piemēram, uz veselības aprūpi vai elektromobiļu izstrādi. Tas, savukārt, varētu likt vairākiem lieliem uzņēmumiem apvienoties un veidot milzīgas korporācijas.
Tomēr – liberālākās valstīs, kā Zviedrijā un Nīderlandē, kā arī valstīs, kas ļoti paļaujas uz Ķīnas investīcijām, kā Grieķijā un Portugālē, varētu rasties pretestība Francijas un Vācijas industriālajām iecerēm. Tomēr paredzams, ka Berlīne un Parīze varētu izlikties nedzirdam šo valstu pretenzijas.
Jauna finanšu krīze
Pasaules finanšu sistēmas tektoniskās plātnes rada jaunu sasprindzinājumu. Vairāk nekā dekādi ir bijis miers – tas ir tipisks intervāls starp ekonomiskajiem cikliem. Šis arī ir pietiekami ilgs laiks, lai veiktu sagatavošanās darbus un būtu gatavi iespējamajiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Tomēr, kā pauž ekonomisti, katra nākamā krīze ir citādāka nekā iepriekšējā.
Finanšu iestāžu pārstāvji un ekonomisti ar bažām skatās Ķīnas banku sistēmas virzienā. Alternatīvie kreditēšanas avoti, atteikšanās no tradicionālo banku pakalpojumiem, varētu radīt problēmas ekonomikā. Ņemot vērā, ka Ķīna pati saskaras ar ekonomiskajām problēmām, pastāv iespēja, ka uzņēmumi (un valstis), kas ir parādā milzu summas Ķīnai, var nonākt neapskaužamā situācijā.
Runājot par Ķīnu, finanšu tirgi ar atvieglojumu uztvēruši ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta iespējamo atrisinājumu – pirmās fāzes darījuma noslēgšanu. Taču panāktais pamiers un Ķīnas ekonomika ir trausla. Jebkura politiska kļūda varētu izraisīt jaunu konflikta saasinājumu, kas mazinātu stabilas izaugsmes iespējas.
“Brexit” var kļūt (daudz) netīrāks
Beidzot ir skaidrs, ka “Brexit” notiks jau drīz – 31. janvārī. Bet vai tas nozīmēs “Brexit” kaislību beigas? Nebūt ne, jo 2020. gadā notiks Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunas par jaunu tirdzniecības līgumu. Jau tagad iezīmējas dažādi scenāriji, kuros Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons liks uzsvaru uz Eiropas Savienības noteikumu ignorēšanu, kam noteikti nepiekritīs Brisele.
Līdz ar to uz jautājumu, kādas būs Lielbritānijas attiecības ar Eiropas Savienību, atbildi varētu uzzināt līdz šā gada beigām. Taču līdz tam vēl ļoti tāls ceļš ejams.
Tie, kuri prāto, ka Džonsons varētu pilnībā atteikties no idejas par “cieto Brexit”, iespējams, kļūdās. Viņa galvenie solījumi ir panākt pilnīgu Lielbritānijas brīvību un neatkarību no jebkādām Eiropas Savienības regulācijām un noteikumiem, it īpaši finanšu un intelektuālā īpašuma jautājumos. Viņš uzskata, ka Vācijas un Francijas atbalsts saistībā ar pārtikas un autobūves nozarēm Džonsonam varētu dot labāku darījumu, nekā Brisele piedāvā pašlaik.
Vēl viens faktors, kas varētu radīt sasprindzinājumu, ir ierobežotais termiņš – Džonsons kategoriski iestājas pret pārejas posma pagarināšanu, kas noteikts ar šā gada 31. decembri. Ja Džonsons vēlas “saglabāt savu seju”, tad viņš diez vai piekritīs pagarināt šo termiņu, līdz ar to padarot elastīgākas iespējas vienoties ar Eiropas Savienību. Džonsona stingrība var beigties ar to, ka Eiropas Savienība un Lielbritānija šķirsies bez vienošanās, tādējādi – spēkā stājoties neizdevīgiem nosacījumiem.
Jebkurā gadījumā sagaidāms, ka šā gada decembris politiskajā jomā būs ļoti karsts, jo diplomātiskās sarunas starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju būs sasniegušas kulmināciju.
Klimata pārmaiņu politikas pārkaršana
Nav pārsteigums, ka 2020. gadā atmosfērā esošā oglekļa dioksīda apjoms sasniegs jaunu rekordu. Pašlaik nav nekādu pazīmju, ka globālo sasilšanu ir izdevies ierobežot vai pat kontrolēt.
Eiropas Komisijas jaunā prezidente Urzula fon der Leiena apsola cīnīties pret klimata pārmaiņām, atvēlot tam ievērojamus resursus, ar laiku ieviešot dažādus ierobežojumus, sākot ar finansiālajiem regulējumiem, beidzot ar nodokļiem ķimikālijām, lidmašīnām, piesārņojumam, kā arī pievērst pastiprinātu uzmanību arī autotransportam. Bez pārmaiņām neiztikšot arī Eiropas Savienības tirdzniecības attiecības ar pārējo pasauli, jo arī tirdzniecības līgumos tiks vērtēts, kas būtu maināms, lai Eiropa kļūtu videi draudzīgāka.
Viens no izaicinājumiem ir mazināt plaisu starp “zaļajiem Eiropas Rietumiem” un “no oglēm atkarīgajiem Eiropas Austrumiem”.
Fon der Leienas tā dēvētās “Green Deal” programmas politiskais aspekts nozīmē, ka kopumā programma tiks pieņemta, taču tas šogad izraisīs nopietnas cīņas un diskusijas.
Viena cīņa, visticamāk, varētu notikt Eiropas Komisijas ietvaros. Par “Zaļo darījumu” atbildīgais Nīderlandes Sociālistiskās komisijas izpildviceprezidents Franss Timmermans ir politiski atbildīgs par programmas virzību, bet... Programmas īstenošanai ir nepieciešams finansējums, kuru būtībā kontrolē cits izpildviceprezidents - Valdis Dombrovskis no konkurējošās Eiropas Tautas partijas.
Citas cīņas varētu risināties pašā Eiropas Savienības iekšienē. Centieni līdzsvarot klimata pārmaiņu pasākumus visā savienībā varētu radīt plaisu starp “zaļākajiem” kontinenta rietumiem un no oglēm atkarīgajiem austrumiem.
Polijas pārstāvji paziņojuši, ka tā “zaļās politikas” mērķus nevarēs sasniegt līdz 2050. gadam, kļūstot par oglekļa neitrālu valsti. Tas savukārt liks Eiropas Savienībai ieguldīt ļoti daudz naudas, lai mēģinātu panākt, lai Polija un tās sabiedrotie piekrīt aktīvi rīkoties klimata pārmaiņu jomā. Taču pašlaik nekas neliecina, ka Varšava plānotu jebkādu radikālu (un ļoti dārgu) savas ekonomikas pārveidi.
Tehnoloģijas pārņems kontroli
2020. var kļūt par gadu, kad Eiropa var atteikties no piesardzīgākas pieejas attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām.
Tā kā Eiropas bloks arvien vairāk pievēršas rūpniecības politikai, lai pārspētu globālos konkurentus, tas būs spiests stāties pretī realitātei. Eiropas Savienībai būs jāapzinās, ka mākslīgais intelekts, bez vadītājiem vadāmi transportlīdzekļi un citas futūristiskas tehnoloģijas vairs nav savienojamas ar ekonomiskajām ambīcijām.
Eksperti saka, ka daudzas mākslīgā intelekta sistēmas jau pašlaik tiek izmantotas veselības aprūpē, izglītībā, nodarbinātībā bez pienācīgām garantijām vai struktūras. Kravas automašīnas bez autovadītājiem jau pārvietojas pa Eiropas ceļiem – tas nekas, ka tas notiek ierobežotos kontrolētos izmēģinājumos.
Aviācijas un kosmosa giganti, piemēram, “Airbus” un “Boeing”, tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, “Uber” un pat “McDonald’s”, ļoti daudz cerību liek uz bezpilota lidaparātu veiktām piegādēm un gaisa taksometriem.
Pat Eiropas valstu valdības jau izmanto sejas atpazīšanas tehnoloģiju – pat neņemot vērā galvenās sūdzības par privātuma un pilsoniskās brīvības problēmām.
Briselei būs jāpamostas Irānas dēļ
Teherānas vadība un Revolucionārā gvarde var kļūt neprognozējamākas, lai saglabātu savu varu, jo pašlaik vērojams straujš tautas uzticības un atbalsta kritums.
Ievērojamās labklājības un subsīdiju shēmas, kas balstīja Islāma republikas ekonomiku, kļūs arvien mazākas, jo pastiprināsies amerikāņu noteiktās sankcijas.
Ja valstij neizdosies dramatiski kāpināt ieņēmumus no naftas, Irānas elitei jāsaprot, ka viņi saskarsies ar savas dzīves lielāko cīņu, un, iespējams, ķersies pie represīvas baiļu taktikas.
Ko tas nozīmē Eiropai? Briselei būs jāpārtrauc tuvināšanās ar Teherānu un jāuztraucas par to, kas varētu notikt nākamgad. Līdzīgi kā ar komunisma krišanu Austrumeiropā, arī Irānas elitē mēs redzēsim lielu šķelšanos. Jūtot draudus augstākajam vadītājam Ajatollam Ali Hameneji, daudzi oligarhi Irānas ļoti korumpētajās augšējās aprindās baidīsies no sistēmas sabrukuma, jo tas nozīmēs viņu bagātību zaudēšanu. Tieši tāpēc viņi sāks pētīt iekšējā apvērsuma mehānismus un iespējamu vienošanos ar Rietumiem.
Varšavas – Briseles attiecības lūzumpunktā
Polijas valdošā partija “Likums un taisnīgums” (PiS) turpinās virzīties uz valsts tiesu sistēmas reformām, tādējādi izraisot vēl lielāku spriedzi jau tā saspringtajās attiecībās ar Briseli. Pašreizējais prezidents Andžejs Duda, kurš ir “PiS” sabiedrotais, aptaujās bauda lielu sabiedrības atbalstu, taču prezidenta vēlēšanas Polijā var radīt dažādus pārsteigumus.
Neraugoties uz uzvaru 2019. gadā notikušajās parlamenta vēlēšanās, “PiS” ļoti svarīgs ir šis gads, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Duda, lai arī ir līderis sabiedriskās domas aptaujās, taču uzvara viņam nav garantēta. Ja viņš vēlēšanās zaudēs, tad partijai nāksies atkāpties no savām reformu iecerēm.
Tieši tāpēc valdība ir gatava veikt pēdējos mēģinājumus panākt stingrāku tiesu varu kontroli. Brisele brīdinājusi, ka šādi pasākumi varētu pārkāpt ES noteikumus, graujot tiesu neatkarību. Bet Varšava neklausās...
