"Šis gads ir jāpārcieš; lielākajai daļai iedzīvotāju šīs “ciešanas” nebūs lielas"
Intervija ar ekonomistu Pēteri Strautiņu

FOTO: Ieva Leiniša / LETA

Latvijas ekonomikā garlaicīgi nav - ir dažādas norises, kas ietekmē mūsu visu dzīvi. Tā pagājušajā nedēļā tika sagaidīts "Moneyval" ziņojums, kas devis zināmu cerību, ka Latvija nenonāks "pelēkajā zonā", savukārt no Jaunā gada vairāk jāmaksā par degvielu. Vairāk par norisēm ekonomikā, galvenajiem riskiem un skaidras naudas nākotni intervijā TVNET pastāstīja bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

- Viena no galvenajām aktualitātēm pagājušajā nedēļā bija “Moneyval” ziņojums, kurā teikts, ka Latvija panākusi būtisku progresu. Kā kopumā vērtējams šis ziņojums?

- Šeit es vairāk gribētu parunāt par kontekstu, kāpēc Latvija vispār nonāca šādā situācijā. Naudas atmazgāšanas riskus, tāpat kā daudzas citas problēmas, Latvijā ir radījusi vāja ekonomisko noziegumu apkarošana. Naudas atmazgāšana ir tikai viens no šādiem pārkāpumiem, kas kopumā ir nodarījuši lielu kaitējumu Latvijas ekonomikai.

Latvieši ārkārtīgi fokusējas uz ārējo vērtējumu, man šķiet, ka citās nācijās tas nav tik ļoti vērojams. Mūsu pašapziņai tas ir ļoti svarīgi. Tad, kad kāds no ārpuses pakrata pirkstu un pabaida, tad notiek liela mobilizācija.

Vājā ekonomisko noziegumu apkarošana ir nodarījusi lielu kaitējumu, un tā turpinās nodarīt arī tad, ja šis Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ziņojums būs labvēlīgs.

Ar ekonomiskajiem noziegumiem ir saistītas daudzas problēmas, piemēram, ēnu ekonomikas īpatsvars. Brīžiem vērojama lēna noziegumu izmeklēšana, dīvaini mazu sodu noteikšana. Tāpat arī konkurences ierobežojumi, tāpat dažādas citas negodīguma izpausmes. Tas viss ir nodarījis lielu kaitējumu, traucējot likumus ievērojošu uzņēmumu attīstību, samazinot valsts budžetam pieejamo naudu.

Nedrīkst aizmirst arī par kaitējumu, kas nodarīts valsts tēlam. Kā esmu dzirdējis no kolēģiem, lielākais nelabvēlīga FATF ziņojuma risks šobrīd ir saistīts nevis ar bankām, bet ar to, ka Latvijā gandrīz neviens nav notiesāts par ekonomiskajiem noziegumiem. Tiesību aizsardzībā ekonomikas jomā ir problēma, kuru būs jāturpina risināt neatkarīgi no tā, ko par mums domā kāds ārpusē. Tas ir vajadzīgs mums pašiem.

Tas būs vairāku gadu darbs. Vairāki cilvēki, kuriem ir reāls risks nonākt cietumā, ir gadiem ilgi izmantojuši politisko ietekmi, cenšoties vājināt tiesu sistēmu. Esmu dzirdējis no cilvēkiem, kuri veidojuši biznesu ASV, ka daži mūsu advokāti tur būtu padzīti no tiesām par necieņas izrādīšanu. Nebūtu arī iespējama tiesu vilcināšana ar reālām un izdomātām slimības lapām. Tiesu sistēmā ir iebūvētas dažādas vājās vietas, piemēram, tiesnešu kompetence ekonomikas jomā varētu būt augstāka, policijai trūkst naudas, lai varētu algot labākus speciālistus...

- Šī gada sākumā akcīzes nodokļa pieauguma dēļ palielinājušās degvielas cenas. Vai ir vērojams arī patēriņa cenu kāpums, un vai neapliekamā minimuma celšana kaut kā var atsvērt cenu kāpumu?

- Šis degvielas cenu kāpums bija tāds, kāds nereti notiek dažu nedēļu laikā vai vēl ātrāk naftas un degvielas biržas cenu svārstību dēļ. Degvielas cenas joprojām ir zem vēsturiskā maksimuma 2012. gadā, kas bija vairāk nekā viens lats jeb aptuveni 1,50 eiro par litru. Šobrīd degvielas cena attiecībā pret algām ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim. Tāpēc es par to mudinātu daudz neuztraukties.

Cenas aug, normāli ekonomikā tās drīzāk aug, nevis samazinās. Inflācija šogad nebūs lielākā problēma, 2-2,5% apmērā. Šogad ar visu akcīzi inflācija varētu būt zemāka nekā pērn. Pasaules notikumu virzība kopumā bijusi labvēlīgāka zemai inflācijai. Tomēr jārēķinās, ka cenas augs, un viens no faktoriem ir arī algu pieaugums. Iepriekš tās augušas par 7-8%, bet šogad, visticamāk, pieaugums zemāks.

Skaidrs, ka algu pieaugums ceļ cenas, jo algu izmaksas veido aptuveni pusi no iekšzemes kopprodukta (IKP). Naftas produktu importa apjoms ir zem 3% no IKP, bet degvielas akcīze ir mazāk nekā 2% no IKP.

- Kādi šogad varētu būt galvenie apdraudējumi Latvijas ekonomikai?

- 2020. gads Latvijai būs diezgan grūts, taču to nevar saukt par krīzes gadu. Ļoti iespējams, ka Latviju gaida zemākā izaugsme kopš 2010. gada. Ir labas izredzes uz straujāku izaugsmi 2021. un 2022. gadā. Šobrīd izaugsmi bremzē notikumi ārējos tirgos, kas mūs skar vairāk nekā pārējās Baltijas valstis mūsu eksporta struktūras dēļ.

Mums ir vairāk koksnes standartproduktu, kuriem cenas pērn diezgan stipri samazinājās – dažiem pat vairāk nekā par 20%. Mums ir lielāka tranzīta daļa ekonomikā nekā Lietuvai un Igaunijai. Kaimiņvalstu ekonomikās tik lielu daļu neveidoja finanšu pakalpojumu eksports.

Mūsu specializācija eksportā šobrīd ir mazāk izdevīga. Lietuvā ir lielāka rūpniecības daļa, tajā pēdējo gadu laikā ienākušas lielas ārvalstu investīcijas. Savukārt Igaunijas ekonomikā lielāku daļu veido augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports. Tomēr šā gada ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos krasi neizjutīs lielākā daļa iedzīvotāju.

To vairāk izjutīs apvidi, kas izteikti atkarīgi no meža nozares jeb mežsaimniecības un kokapstrādes, kā arī tranzīta. Rīgā un Pierīgā, kur koncentrējas divas trešdaļas ekonomikas, eksporta svarīgākā nozare ir tā saucamie balto apkaklīšu pakalpojumi, pirmkārt biznesa un IT pakalpojumi. Līdz ar to Rīgai, Pierīgai un, pateicoties investīcijām rūpniecībā, arī Liepājai, droši vien vēl dažām pilsētām būs labs gads.

Runājot par 2021. un 2022. gadu, izaugsme paātrināsies. 2022. gadā un arī kādu laiku pēc tam tā varētu pārsniegt četrus procentus. Viens no faktoriem ir “Rail Baltica”, kura dēļ Latvijā tiks ieguldīti vairāki miljardi eiro.

Vēl gaidāma mežu nozares atkopšanās. Ekonomikas struktūra mainās, kas ir pakāpenisks process, bet tas notiek, un jau pēc dažiem gadiem augstas pievienotās vērtības pakalpojumu, kā arī tādu augsti tehnoloģisko rūpniecības nozaru kā mašīnbūve un farmācija īpatsvars būs augstāks nekā šobrīd. Šīs nozares ir dinamiskākas nekā eksports kopumā. Palielinoties to daļai, arī eksports kopumā var augt straujāk.

Šis gads ir jāpārcieš, un lielākajai daļai iedzīvotāju šīs “ciešanas” nebūs lielas.

- Ārvalstu medijos nereti izskan dažādu ekonomistu prognozes, ka tuvojas jauna ekonomiskā krīze. Vai tas tiešām tā ir?

- Lielākā daļa prognožu paredz, ka pasaulei 2020. gadā izaugsme būs lielāka nekā gadu iepriekš. Tas, ka kaut kāda krīze kaut kad ir neizbēgama ... pasaulē visu laiku notiek kaut kādas krīzes! Tagad dienaskārtībā ir vīrusa epidēmija, kas sākusies Ķīnā. To, protams, paredzēt nevarēja, bet izskatās, ka zināma ietekme uz ekonomiku tam būs. To, cik ilgi turpināsies izaugsmes cikls, grūti pateikt.

Piemēram, ASV ekonomikas ekspansija ir garākā tās pastāvēšanas vēsturē. Eirozonā izaugsme sākās mazliet vēlāk, jo 2011.-2012. gadā bija neliela recesija. Tomēr pašlaik izaugsme turpinās, un prognozes liecina, ka eirozonas ekonomika šogad augs par aptuveni vienu procentu. Līdz ar to runāt par kādu visaptverošu krīzi šogad nav pamata. Protams, var gadīties daudz kas, bet tas nav bāzes scenārijs.

- Šīs nedēļas otrajā pusē beidzot notiks Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb “Brexit”. Ņemot vērā, ka starp Londonu un Briseli turpināsies sarunas par jaunu tirdzniecības vienošanos, vai tuvākajos mēnešos Latvija izjutīs kādas sekas?

- Domāju, ka nekāda liela ietekme nebūs. Ir bijis daudz laika, lai sagatavotos “Brexit”, pārsteiguma brīžiem nevajadzētu būt. Ir nenoteiktība tikai par to, kādas būs pārejas perioda beigas, kas būs nākamajā gadu mijā. Tas ir nezināmais. Jā, ir sliktie scenāriji, kā izstāšanās bez vienošanās. Tādā gadījumā eksports uz Lielbritāniju var tikt traucēts, kaut vai dažādu administratīvu procedūru dēļ.

Latvijas eksportu tas skars maz, jo Latvija uz Lielbritāniju daudz neeksportē ātras aprites preces, kā pārtika vai komplektējošās daļas mašīnbūvē un citās nozarēs. Vairāk nekā puse preču eksporta uz Lielbritāniju ir koksnes izstrādājumi, tā šobrīd tiek vesta galvenokārt ar kuģiem uz ostām, kur šīs problēmas varētu būt mazākas, nekā pie Lamanša tuneļa. Jā, kaut kāda ietekme būs. Taču “Brexit” ir notikums, par ko ir daudz runāts, bet tā ietekme bijusi pārspīlēta.

- Kā pašlaik vērtējama ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta attīstība, un kādas sekas tas varētu atstāt uz Latviju?

- Pasaules finanšu tirgi uztver kā labu ziņu, ka ir noslēgta “pirmās fāzes vienošanās” starp Pekinu un Vašingtonu. Vai tā kaut ko daudz mainīs, to ir ļoti grūti vispārināt un prognozēt. Skaidrs, ka ASV un Ķīnas divpusējās attiecības ir svarīgākās divpusējās tirdzniecības attiecības pasaulē, kurās ir dažādi sarežģījumi, kas ir saistīti ar lielvalstiskām ambīcijām, Ķīnas brīžiem diskutablo attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesībām un konkurences principiem.

Jā, tā bija problēma, kam bija vajadzīgs risinājums. ASV prezidents Donalds Tramps, protams, visu dara savā stilā, bet daļai viņa pretenziju pret Ķīnu ir racionāls pamats. Labā ziņa ir tā, ka jauni tarifi un ierobežojumi tuvākajā nākotnē nav gaidāmi, tātad arī nelabvēlīga ietekme uz pasaules ekonomisko izaugsmi tuvākajā laikā, tomēr jaunus konfliktus nākotnē nevar izslēgt.

Latvijas eksportā ASV un Ķīna sastāda ļoti mazu proporciju, līdz ar to Latviju tas ietekmē tikpat, cik pasaules ekonomisko izaugsmi kopumā un Latvijas lielos partnerus, kā Vāciju, kas uz Ķīnu eksportē daudz vairāk. Viens no šīs vienošanās efektiem varētu būt aktīvāka domstarpību kārtošana starp Eiropas Savienību un ASV, kas jau droši vien mūs skartu vairāk, jo Trampam būs vairāk laika, ko veltīt, pārskatot tirdzniecības attiecības ar ES.

Arī ES un ASV ir dažādas domstarpības, piemēram, digitālais nodoklis. Lielie interneta giganti ir paņēmuši lielu daļu reklāmas naudas no Eiropas medijiem, un skaidrs, ka Eiropa to vēlas kaut kādā mērā kompensēt. Ir domstarpības, un ir skaidrs, ka šajā konfliktā, ņemot vērā Trampa personību, šajā gadījumā var tikt izspēlēti dažādi nesaistīti jautājumi.

Piemēram, var tikt noteikti tarifi Francijas vīnam tāpēc, ka Francija var noteikt digitālo nodokli. Notikt var daudz kas. Šogad nevarētu teikt, ka prognozes būtu pesimistiskas, bet dzīvot nav garlaicīgi, jo ir dažādi riska avoti, tostarp arī tirdzniecības konfliktos.

Tomēr – jāņem vērā, ka arī jaunais Ķīnas vīruss var radīt zināmus riskus. Ķīnā jau šobrīd notiek mēģinājumi izolēt teritoriju, kur izplatījies vīruss, taču diez vai tas izdosies. Domāju, ka par šo vīrusu vēl daudz dzirdēsim.

- Runājot par tehnoloģisko attīstību, var redzēt, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis maksājumu skaits, kas paveikts ar bezkontakta maksājumu kartēm. Vai ir kāda maksājumu tehnoloģija, kas bezskaidras naudas norēķinu veikšanai varētu kļūt tikpat populāra kā maksājumu kartes?

- Pašlaik attīstās arī cita veida tehnoloģijas, piemēram, norēķini ar mobilo telefonu. Tomēr maksājumu kartes ir pietiekami ērtas, un tās turpinās spēlēt savu lomu arī nākotnē. Kā reiz kādā konferencē par maksājumu tēmu teica tagadējais Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks, “viss, ko neaizliedz fizikas likumi, agri vai vēlu notiks”.

Tai skaitā ir iespējams, ka norēķini var notikt ar pirkstu nospiedumiem vai citiem biometriskajiem parametriem. Notikt var pilnīgi viss.

Taču domāju, ka jau šobrīd norēķināšanās iespējas bezskaidrā naudā ir ērtas. Nedomāju, ka jebkādi jaunievedumi radikāli mainīs dzīvi, vai padarīs norēķināšanos vēl daudz ērtāku. Kas tad tur – pieliec karti pie termināļa un viss notiek! Cik tur tas laika patēriņš? Ko vēl var izdomāt? Var jau būt, ka biometrija nākotnē spēlēs lielāku lomu, tas ir pilnībā iespējams.

Skaidrs ir tas, ka šīs iespējas ir ļoti ērtas, un pasaulē ir valstis, arī pāri Baltijas jūrai, kur skaidrās naudas loma ekonomikā ir jau ļoti maza. Zviedrijā jau skaidrā nauda ir izzūdoša parādība, ko daudzviet vairs nepieņem un daļa cilvēku vispār vairs neizmanto.

Es nedomāju, ka tā pilnībā izzudīs, bet ir arī teiciens, ka “akmens laikmets nebeidzās tāpēc, ka beidzās akmeņi”. Akmeņi ir vēl joprojām, arī skaidrā nauda pastāvēs vēl ļoti ilgi, bet ekonomikā tā spēlēs dziļi otršķirīgu lomu.

 

Uz augšu