Centrālā statistikas pārvalde aptaujās iedzīvotājus par ienākumiem un dzīves apstākļiem

FOTO: TASS/Scanpix

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sestdien, 1.februārī, sāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem, aģentūrai LETA pavēstīja statistikas pārvaldē.

Iedzīvotājiem jautās par viņu adresē mītošo personu ienākumiem, tēriņiem pārtikai un transportam, nodarbinātību, veselības stāvokļa pašvērtējumu, labklājību, kā arī par mājokļa apstākļiem. Šogad plānots aptaujāt apmēram 8000 mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi.

CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo sniegtā informācija visprecīzāk var raksturot patiesos dzīves apstākļus. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.

Aptaujā aicināti piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli.

No 1. līdz 16.februārim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē https://e.csb.gov.lv . Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 16.marta līdz 30.jūnijam CSP intervētājs sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems CSP vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.

Jaunākie CSP dati liecina, ka 2018.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 11,7%, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums 2018.gadā otro gadu pēc kārtas pārsniedza 10%.

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga Latgalē - par 13,8% (376 eiro mēnesī), Zemgalē - par 13,3% (501 eiro mēnesī) un Rīgā - par 13% (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauga par 10,2% (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē - par 8,5% (467 eiro mēnesī) un Vidzemē - par 7,4% (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bija 10,9% (575 eiro mēnesī) un laukos - 13,6% (483 eiro mēnesī).

2018.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 434 000 jeb 22,9% iedzīvotāju, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā. Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2018.gadā tādu bija 74,9% (2017.gadā - 74%). 

Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (40,4%), bet mazākais - Pierīgā (14,4%) un Rīgā (16,1%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē – 27% un Zemgalē – 21,7% iedzīvotāju.

Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību. 

Uz augšu