Satura mārketings

Vērtības skolā neienāk ar rīkojumu, līdz tām ir jāizaug

FOTO: Publicitātes foto

“Ja attiecamies pret bērniem kā pret cilvēkiem ar lielu potenciālu, domājam par to, kādi viņi varētu būt, mēs iedvesmojam viņus būt labākiem cilvēkiem,” - konferencē “Pasaule skolā - skola pasaulē” sacīja skolotājs un pasniedzējs Nīls Hokss (Neil Hawkes).

Daudzus gadus darbojoties izglītībā kā skolotājs, kā skolas direktors, kā izglītības speciālists valsts pārvaldē, N. Hokss ir izveidojis savu vīziju, kā efektīvi uzlabot skolas vidi un kultūru, un praktisku sistēmu tās iedzīvināšanai, kas nu jau pāraugusi starptautiskā kustībā “Vērtībās balstīta izglītība” (Values-based Education).

Nīlu Hoksu vada praksē pārbaudīta pārliecība, ka veiksmīga mācību darba un izcilu rezultātu pamatā ir pozitīvas attieksmes veidošana pret mācīšanos un labas attiecības ar skolēniem - tādas, kurās valda uzticēšanās, vēlme sadarboties, atvērtība. Savukārt vērtības ir principi, kas nosaka mūsu domāšanu un jebkuru rīcību. Iedzīvinot tādas pamatvērtības kā cieņa, iejūtība, atbildība, taisnīgums, laime un godīgums, iespējams izveidot skolas vidi, kurā uzlabojas gan skolēnu un skolotāju apmierinātība un labjutība, gan skolēnu mācību darba rezultāts.

Kas ir vērtībās balstīta izglītība?

Jēdziens “vērtībās balstīta” nozīmē, ka gan personiskās, gan profesionālās dzīves pamatā ir pozitīvas vispārcilvēciskās vērtības, kas kļūst par domāšanas un rīcības virzošajiem principiem. Izglītība ir vērtībās balstīta tad, ja viss, par ko skola - kā jebkura organizācija - domā vai dara, sakņojas šajās vispārīgajās, pozitīvajās vērtībās, un tās mērķis ir attīstīt cilvēkos patstāvīgu spēju reflektēt par savām domām un darbībām.

Kā vērtības ienāca skolā, kurā jūs strādājāt?

No pieredzes varu teikt, ka skola mainīsies, ja tajā ir griba to darīt. Ja skolotāji tiešām vēlas ko uzlabot, būt tik labi profesionāļi, cik vien var. Svarīgi ir radīt vidi, kurā cilvēki grib strādāt kopā. Skolā, kurā es strādāju, jau bija daudz laba - bija lielisks direktors jeb, kā es saku, “galvenais skolotājs”, lieliski citi skolotāji. Tas, ko mēs izdarījām - mainījām vidi, lai tā būtu atvērta sadarbībai. Līdz tam skolotāji vairāk vai mazāk strādāja katrs pats par sevi, katrs savā “kastītē”. Daži to darīja spīdoši, daži - pieņemami, bet dažiem vajadzēja palīdzību, lai viņu darbs uzlabotos. Vēlējos radīt tādu vidi, kurā cilvēki justos droši, nebaidītos un būtu gatavi mainīties, mācīties. Tāpēc vispirms izveidoju ar visiem labas attiecības, jo no attiecību kvalitātes ir atkarīga vadības efektivitāte organizācijā. Nevienam tieši nenorādīju, kas un kā jādara. Ierosināju idejas un uzdevu jautājumu: kādas ir jūsu domas par tām?

Vienmēr vajag kādu cilvēku vai grupu, kuri iesāk un vada pārmaiņas, lai mēs visi tiktu uz priekšu. Mūsu skolā par šādu attīstības veicinātāju kļuva Linda - spoža skolotāja, viņas klase mācījās izcili, - un viņai sekoja citi. Viņa kļuva par vērtību skolotāju. Laimīgā kārtā Lielbritānijas izglītības sistēmā vēsturiski jau bija paredzēts laiks visu skolā esošo kopā sanākšanas brīdim. Sākotnēji Anglijā šai kopā sanākšanai bija reliģisks motīvs - jānotur dievkalpojums. Baznīcas skolās joprojām notiek dievkalpojumi, taču mēs pēdējos gados esam piedzīvojuši pārmaiņas un sapulcējamies tāpēc, lai parunātos. Šajās kopā sanākšanas reizēs sapulcējas lielākā daļa bērnu un darbinieku. Šie ir brīži, kad varēju visus uzrunāt un iedvesmot kā galvenais skolotājs. Vienmēr uzsveru, ka esmu “galvenais skolotājs”, nevis direktors vai priekšnieks. Jo esmu lepns būt skolotājs, un kā galvenais skolotājs rādu paraugu labam skolotāja darbam. Lai veidotu vidi, kurā mēs dotos vienā virzienā, bija svarīgi sākt ar jau pazīstamo.

Sāku ar to, ka apstiprināju - mūsu skolā ir daudz laba, bet mums šī labā pieredze jāapvieno, dalīsimies tajā un strādāsim kopā! Skolotājos nebija pretestības, viņi teica: “Jā, nāc, paskaties, kā man tas izdodas!” vai “Paskatīsimies, varbūt tu vari man palīdzēt?” Tā mēs izpalīdzējām cits citam, un visi bija priecīgi, neviens nejutās apdraudēts.

Tātad vispirms ir svarīgi izveidot labas attiecības, kurās ir uzticēšanās. Uzticēšanās ir atslēga. Ja skolā strādā kāds, par kuru acīmredzami var teikt, ka viņš nespēj vai negrib būt labs skolotājs, tad, manuprāt, viņam nav jāstrādā skolā. Taču tādu cilvēku ir ļoti maz. Lielākoties cilvēkiem var palīdzēt kļūt par labākiem skolotājiem, bet palīdzēt var, ja viņi to grib. Pārmaiņas notika, veidojot attiecības, mācoties uzticēties un neizmantojot priekšnieka hierarhisko statusu. Mēs vienkārši katrs darām savu darbu un visi strādājam kopā.

Liela daļa skolu Latvijā ir vienojušās par savām vērtībām. Vai ir svarīgi, no kurienes skolā ienāk idejas par vides un darba uzlabošanu?

Pēc manas pieredzes, vērtībās balstīta skolas vide neveidojas, ja vadītājos nav pārliecības. Skolas vadībai ir no sirds jāgrib, jābūt pārliecībai, ka tas ir kas labs. Citādi skolā nekas nemainīsies. Ir jāpanāk visu piekrišana. To nevar panākt, dodot rīkojumu – mēs tagad būsim vērtībās balstīta skola! Tā tas nenotiek. Līdz tam ir jāizaug. Ja visi piekrīt, ka to vajag, un vadība dod zaļo gaismu, tad pārmaiņas var notikt. Es gribētu, lai vērtības būtu skolu mācību programmās.

Pieaugušajiem skolā jābūt gataviem un apņēmības pilniem strādāt, lai kļūtu par vērtību paraugiem. Kad skolas direktors un visi darbinieki (skolotāji un atbalsta personāls) ar savu attieksmi un rīcību apliecina vērtības, skola var piedzīvot noturīgus uzlabojumus. Vienošanos par vērtību ievērošanu var atrunāt arī darba aprakstā un ietvert darba pienākumos.

Kādas pazīmes liecina, ka skola ir uz pareizā ceļa, lai radītu vērtībās balstītu skolu?

Pazīmes ir ieraugāmas skolas kultūrā un vides kvalitātē - tajā valda miers, prieks, labas attiecības, mācības ir jēgpilnas, skolēniem tiek mācīti vērtību vārdi un to nozīme, skaidrota labas uzvedības nozīme, cilvēki ir izpalīdzīgi, skolēniem vienmēr paskaidro arī, piemēram, mācībās saņemto vērtējumu.

Katrai lietai un darbībai skolā būtu jābūt ar jēgu - sociālu vai izglītojošu nozīmi. Raugoties uz dažādiem skolas elementiem, jājautā, kādēļ tie ir tieši tādi. Iespējams, ir tradīcijas, kas pastāv tikai skolotāju ērtības dēļ. Ir svarīgi par šiem jautājumiem domāt un runāt. Tāpat būtiski ir tas, kā skolā izturas bērni, kāda ir viņu saskarsme ar skolotājiem, ko vecāki saka par skolu.

Manā skolā vienmēr bija daudz cilvēku, jo viņiem patika tur būt. Katru rītu biju pie skolas un sarunājos ar nācējiem. Sarunāties, būt atvērtiem citam pret citu vienmēr ir svarīgi. Mani interesē, ko citi domā, man drīkst arī nepiekrist, bet labprāt par to sarunājos. Vienmēr biju gatavs paskaidrot citiem, kas notiek manā skolā, skaidrot iemeslus, arī to, ko nozīmē vērtībās balstīta izglītība. Skolas vadība skar arī vecākus, un vecākiem patīk, ka direktors zina, ko dara.

Rakstu pēc Skola2030 intervijas ar Nīlu Hoksu sagatavoja Lauma Laube. Intervija pilnā apmērā lasāma šeit. 

Nīla Hoksa prezentācija “Kā vērtības iedzīvināt skolā?” Skola2030 konferencē “Pasaule skolā - skola pasaulē”.

Uz augšu