Asociācija: Alus ražošanas nozare ir jāuztver kā svarīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Alus ražošanas nozare ir jāuztver kā svarīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, un nedrīkst ar to "spēlēties", nepārdomāti mainot nodokļu likmes, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Viņš norādīja, ka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētajiem datiem pērn 11 mēnešos alus pārdošanas apmēri Latvijā samazinājās par 7,5%, kas ir nozarei ir ļoti būtisks kritums un rada bažas par nākotni.

Tajā pašā laikā Liniņš minēja, ka ir vērojamas arī labas tendences, proti, Latvijā joprojām ir daudz alus darītavu un to skaits turpina augt. "Latvijā ir reģistrētas 58 alus darītavas, no kurām četras ir lielās. Jāsaka, ka lauvas tiesu no kopējā alus apjoma saražo lielās alus darītavas. Salīdzinoši lielais alus darītavu skaits padara krāsaināku Latvijas alus kultūru un sortimentu," teica savienības izpilddirektors.

Pēc Liniņa skaidrotā, alus pārdošanas apmēru kritumam ir vairāki iemesli, tostarp viens no galvenajiem iemesliem ir patēriņa samazinājums pierobežas pilsētās, kur, pēc nozares aplēsēm, 2019.gada ceturtajā ceturksnī kritums varētu būt sasniedzis pat 50%. Taču alus realizācijas samazinās arī iekšzemē, ko tostarp ietekmēja laika apstākļi vasarā - 2019.gada vasara Latvijā nebija tik silta kā 2018.gadā, kad alus nozarei bija ļoti labvēlīgi laika apstākļi.

"Pērnā gada svārstības neveidojās tikai laika apstākļu dēļ. Pie iemesliem jāmin akcīzes nodokļa paaugstināšana, pierobežas tirdzniecības samazināšanās un arī patēriņa diferencēšanās starp alkoholisko dzērienu veidiem. 2019.gada vasaras vidū būtiski tika samazināts akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam. Lai kā arī mēs to vērtētu, jāapzinās, ka konkurence starp kategorijām ir ļoti sīva. Ja vienai kategorijai dod būtiskas nodokļu priekšrocības, tad tas atņem patērētājus citai kategorijai," uzsvēra Liniņš.

Viņš minēja, ka pagājušajā gadā samazinājās arī Latvijā saražotā alus apmērs - par apmēram 4,2%, kas varētu būt saistīts ar to, ka joprojām kaimiņvalstīs ražot alu ir ekonomiski izdevīgāk nekā Latvijā.

"Ir būtiski, lai ražošana paliktu pie mums, arī alus nozarē. Tajā šobrīd ir nodarbināti apmēram 3000 cilvēku tikai alus darītavās, bet jāskaita klāt arī saistītās nozares - loģistika, mārketings utt., kas veido vēl lielāku skaitli. Mēs runājam ne tikai par nozari, bet būtisku valsts ekonomikas sastāvdaļu. Alus darītavas Latvijā ir izvietotas pa reģioniem, un tur darbavietas ir īpaši svarīgas. Arī nomaksātie nodokļi ir augsti, piemēram, 2018.gadā no akcīzes nodokļa vien tika samaksāti 53 miljoni eiro, neskaitot pārējos nodokļus. Alus ražošanas nozare ir jāuztver kā svarīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, un mēs nedrīkstam ar to spēlēties, paaugstinot ar vieglu roku nodokļu likmes, kad tas ir ērti, vai neplānoti samazināt likmes citām alkohola kategorijām," uzsvēra Liniņš. 

Viņš arī pauda, ka šobrīd ir iespēja neatkārtot kļūdas akcīzes nodokļa politikā, ieklausīties nozarē un turpmāk nebalstīt akcīzes nodokļu politiku uz "plūstošām smiltīm". 

Liniņš minēja, ka Latvijai akcīzes nodokļa politikas jautājumā ir jāskatās arī uz citām valstīm, piemēram, Lietuvā jau šobrīd ir būtiski palielināts akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam - tas ir augstāks nekā Latvijā. Tādēļ nav pamata bažām, ka Latvijas iedzīvotāji brauks alkoholu pirkt uz Lietuvu. 

"Tagad tikai godīgi būtu, ja Saeima pildītu savus solījumus, jo vasarā, kad šie lēmumi [par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam] pieņemti, tas tika definēts kā ārkārtas gadījums uz īsu brīdi, lai amortizētu Igaunijas likmju samazināšanu. Tika lemts, ka likmes būs spēkā tikai līdz 2020.gada marta sākumam. Pagaidām nekādi oficiāli lēmumi nav pieņemti un diskusijas turpinās. Mēs kā nozare varam tikai paust savas bažas un redzējumu. Mums šķiet, ka būtu tikai godīgi, ja alum un stiprajiem dzērieniem likmes saglabātos tādā līmenī, kādas tās bija 2019.gada pirmajā pusē, proti, alum 7,4 eiro, bet stiprajam alkoholam 1840 eiro," klāstīja Liniņš. 

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1.marta akcīzes nodokļa likme vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) pieaugs no 101 eiro līdz 111 eiro par 100 litriem, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) - no 168 eiro līdz 185 eiro, bet spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - no 1564 eiro līdz 2025 eiro. Alum par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem akcīze pieaugs no 7,4 eiro līdz 8,1 eiro.

Uz augšu