Dokumentam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, taču raidījums nolēmis atklāt atsevišķas sanāksmes detaļas. No dokumenta var secināt, ka valdības ministri, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) un banku regulatora (FKTK) vadība u.c., visticamāk, bija sanākuši uz Finanšu sektora attīstības padomes sēdi pirms "Moneyval" plenārsēdes, kas bija pirmais no pārbaudījumiem Latvijas neiekļaušanai "pelēkajā sarakstā" par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu.

Nākotne tobrīd - novembra pašās beigās - vēl nebija droša. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sēdē secināja, ka “mazās Šveices” statuss Latvijai nav devis nekādas priekšrocības. Bankas piedzīvojušas lielu aktīvu kritumu, bet ekonomikā tas nav jūtams. Tas nozīmējot, ka šī nauda nemaz nestrādāja.

“Pašlaik mēs esam zem kaut kāda palielināmā stikla. Mēs arī ļoti labi zinām, kur tā visa nauda aiziet.

Tā visa nauda aiziet uz citām valstīm, kuras kaut kādā veidā netika zem šī palielināmā stikla, kurās darbības ir vēl traģiskākas, kas tagad atklājas par Austriju, par “Swedbanku”, “Danske banku” utt. Mēs tur esam mazi bērni autiņos,” pauda ministrs.

Reirs sēdē arī minēja, ka pievienojies vairāku Rietumvalstu idejai par centralizētu uzraugu cīņai ar naudas atmazgāšanu, jo vairākas no iniciatorēm piedalīsies Latvijas

izvērtēšanā. Zinot, ka Eiropā attieksme pret Latviju nav viennozīmīga, piekrītot parakstīt šādu dokumentu, Reirs mīkstinājis četru valstu pozīcijas pret Latviju.

Tagad intervijā “de facto” ministrs pauž, ka Latvija šo ideju atbalstījusi jau no pirmsākumiem, jo naudas atmazgāšana ir pārrobežu problēma: "Šeit nav jautājums par "Moneyval" rekomendāciju izpildi un ķeksīšu salikšanu, bet tieši par reālu sistēmas izveidošanu, kā cīnīties un apkarot šo nelegālo naudas plūsmu."

Tobrīd četrās rekomendācijās Latvijai vēl nebija atzīta progresa.

Tās bija finanšu un nefinanšu sektora uzraudzība, skaidras naudas kontrole uz robežas un starptautiskā sadarbība, sēdē ziņoja FID priekšniece Ilze Znotiņa. Tomēr, viņasprāt, šo rekomendāciju dēļ Latvijai nebūtu jānonāk pelēkajā sarakstā.

Sēdē vairākkārt tika pieminēta arī likvidējamā "ABLV Banka". Znotiņa "ABLV" piesauca, spriežot par to, kā pareizi pasniegt ārzemju ekspertiem Latvijas privātā sektora veikumu cīņā ar netīro naudu. Dienests kopā ar Finanšu ministriju domājot kā šo stāstu izstāstīt savādāk.

“Mums ir par 504% palielinājies iesaldēto naudas līdzekļu skaits, tas ir milzīgs apjoms. Tas apliecina, ka mēs saprotam, ko mēs darām. Protams, jāatzīst, ka no šiem līdzekļiem ir ļoti liela daļa proaktīvi veiktā iesaldēšana "ABLV" kontos, kam tiešā veidā nav sakara ar citiem sektora dalībniekiem. Bet mums nav jāstāsta šī otrā daļa,” izteicās Znotiņa.

Šāds formulējums rada jautājumus, vai "ABLV" banka nebija pateicīga statistikas uzspodrināšanai, bez kuras citu piemēru būtu stipri mazāk.

Znotiņa tagad neatceras, kāpēc būtu teikusi, ka viena vai otra lieta nav jāstāsta. Viņasprāt, "ABLV" jautājums Latvijas izvērtēšanas procesā bija ļoti nozīmīgs, lai gan neviena rekomendācija tieši ar "ABLV" banku nebija saistīta.

Sēdē pirms "Moneyval" eksāmena politiķi arī sāka runāt par problēmām, kas radušās uzņēmējiem, bankām nopietnāk pētot savus klientus. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atsaucās uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) stāstīto, ka bankas prasījušas 800 līdz 1000 eiro, lai izskatītu konta atvēršanu, bet pēc trim četriem mēnešiem sekojis atteikums. Šādi uzņēmēji vairs Latvijā neatgriezīsies.

“Jautājums ir tāds, kādu signālu mēs dodam tiem, kas vēlas šeit investēt, līdz ar to, es lūgtu komunikācijas politiku neveikt tādu agresīvu, uzņēmēji to saprot dažādos veidos, ka lūk ir valsts, kas cīnās ar uzņēmējiem, kas nākuši šeit,” sacīja Nemiro.

Finanšu ministrs Reirs no savas puses minēja, ka FKTK neesot instrumentu kā ietekmēt banku attiecības ar klientiem, jo tas esot privāts bizness.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) turpināja ar citu LIAA stāstu par kādu investoru augstajās tehnoloģijās, kas ticis aizbaidīts. Turklāt runa neesot tikai par uzņēmējiem.

“Es kā premjerministrs esmu no dažādām mūsu sabiedroto valstu vēstniecībām uzzinājis par to, ka vēstniekiem neatver kontus, uzņēmējiem neatver kontus vaļā. Kaut kur ir tā kritiskā masa, ka mēs, kā tautsaimniecība sāksim ciest par zaudētām iespējām,” pauda premjers.

Runas par kaut kādu signālu maiņu pirms "Moneyval" atzinuma nebija pieņemamas Znotiņai:

“Kā mēs varēsim pierādīt, ka mēs patiešām uztveram nopietni šīs bažas par pelēko sarakstu, ja tas, kas pašlaik tiek diskutēts, ka vajag būt pielaidīgākiem.

Šeit nav vērts stāstīt šo brīnišķīgo stāstu, ko mēs stāstam Eiropai, jo šeit uz vietas mēs runājam pavisam ko citu, kolēģi jums ir jāsāk rēķināt, cik maksā pelēkais saraksts.”

Premjers atbildēja, ka runa nav tikai par uzņēmējiem, bet pat vēstniekiem, tomēr turpināt šo diskusiju viņš nevēlējās, uzteicot darbu, kas ir izdarīts.

Ekonomikas ministrs Nemiro intervijā raidījumam "de facto" sacīja, ka "ir būtiski salikt kopā visu padomes locekļu viedokli, jo neapšaubāmi FID strādā ar vadlīnijām, kas padarītu prasības stingrākas, bet no otras puses ir jāsabalansē ar mūsu uzņēmēju interesēm."

Znotiņa gan atzīmē, ka tie gadījumi, ar kuriem viņa ir saskārusies, rāda, ka uzņēmēji nav līdz galam atklāti par saviem partneriem un naudas izcelsmi.

Pēc šīs nedēļas starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (FATF) pozitīvā atzinuma par Latvijas progresu var sagaidīt, ka būs mēģinājumi atsevišķas lietas naudas atmazgāšanas novēršanas plānā mainīt. Tomēr pietiek ar divu valstu ierosinājumu, lai Latviju sāktu vērtēt no jauna, ja parādīsies kādi skandalozi naudas atmazgāšanas gadījumi.