Valdība uzklausīs FM ziņojumu par ieteikumiem Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Otrdien, 25.februārī, Ministru kabinets uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par ieteikumiem Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai, liecina valdības sēdes dienaskārtība.

Informatīvais ziņojums satur valdības koalīciju veidojošo politisko partiju priekšlikumu apkopojumu Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai, kas ir apspriesti dažādos publiskos formātos. Valdības sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas ir iepazinušās ar šiem priekšlikumiem, bet vēl notiks tālākas diskusijas par tiem.

Ziņojumā rosināts diskutēt par diviem IIN progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.

Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.

Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro. Bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.

Ziņojumā arī rosināts sašaurināt autoratlīdzību saņēmēju loku. Plānots, ka Kultūras ministrija izvērtēs iespēju sašaurināt Autortiesību likumā noteikto regulējumu attiecībā uz darbiem, kurus var dēvēt par autortiesību objektiem.

Sagaidāms, ka ministri spriedīs arī par pakāpenisku akcīzes nodokļa paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem, kā arī uz trim gadiem iesaldēt naftas produktu akcīzes nodokļa likmes.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un vietējiem laikrakstiem.

Piedāvāts arī diskutēt pakāpeniski paaugstināt dabas resursu nodokli (DRN) sadzīves atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos, par pirmo reizi pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem. Atsevišķiem produktiem rosināts atcelt DRN atbrīvojumus.

FM ziņojumā arī piedāvāts diskutēt par izmaiņām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanā, paaugstināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, kā arī atjaunot vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli.

FM norādīja, ka "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes" ir komplekss pasākumu kopums, kuru pamatmērķis ir valsts konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana, kā arī ienākumu nevienlīdzības mazināšana, vienlaikus nodrošinot pietiekamus, paredzamus un kvalitatīvus nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību funkciju finansēšanai.

Atbilstoši valdības deklarācijai, FM līdz šā gada 31.maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Lai FM varētu sagatavot vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, atsevišķām ministrijām līdz šā gada marta vidum būs jāiesniedz izvērsta analīze un fiskālā ietekmes aprēķini par plānotajām izmaiņām nodokļos.

Uz augšu