Nerēķinot kapitālsabiedrības, Rīgas parādsaistības ir 10% no budžeta ieņēmumiem

Plānotie Rīgas pamatbudžeta ieņēmumi bez valsts mērķdotācijām un pašvaldības iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pērn bija 728 miljoni eiro un un saistības veidoja 77 miljonus eiro - tie bija aizņēmumi, galvojumi un ilgtermiņa saistības. Šajā summā nav ierēķināts kapitālsabiedrību parādsaistību apjoms.

Kopējais Latvijas pašvaldību parādsaistību apjoms ir 187 miljoni eiro, kas ir apmēram 8,5% no pašvaldību ienākumiem.

Komisijas sēdē arī tika izteikti viedokļi par pašvaldībām pieejamajiem līdzekļiem. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve pauda, ka 2020.gadā ir ļoti smaga situācija ar aizdevumu pieejamību. Ilgtermiņā šāda situācija nevar palikt, jo regulāri rodas ārkārtas un attīstības vajadzības, pauda LPS pārstāve. Viņa akcentēja, ka jāmeklē risinājums, kā palielināt pašvaldību aizņemšanās limitu, kas nav mainīts piecus gadus un ir par mazu apstākļos, kas ir pieauguši izdevumi, piemēram, par būvniecību.

Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) norādīja uz pašvaldībām jau pieejamajiem līdzekļiem. Pašlaik tās gūst "ievērojamus ienākumus" no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas 2019.gadā palielinājušies par 152 miljoniem, pauda politiķis.

Savukārt opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka FM un citām atbildīgajām institūcijām būtu jāpiedāvā redzējums par to, kur valsts varētu pārņemt pašvaldību funkcijas. Piemēram, sabiedriskās kārtības uzturēšana ir pašvaldību brīvprātīgi īstenota funkcija, tāpēc politiķis taujāja, vai iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) būtu gatavs Rīgas pilsētas pašvaldības policistus pieņemt darbā Valsts policijā un finansēt no valsts budžeta. Tālāka diskusija šajā jautājumā neattīstījās.