"Luminor" konceptuāli atbalsta Kazāka priekšlikumu par bezcerīgo parādu dzēšanu (4)

"Konceptuāli šāds priekšlikums ir atbalstāms, jo problēma patiesi pastāv. Jāņem vērā, ka šajā gadījumā tiek runāts par ārpusbilancē norakstītām saistībām - klientam saistība pastāv, bet bankas uzskaites sistēmā tā vairs nav kā aktīvs kredīts," skaidroja Gabriloviča.  

Viņa norādīja, ka nevar gluži teikt, ka norakstīšana neko neizmaksātu, jo bankas jau ir zaudējušas finanšu līdzekļus tajā brīdī, kad īpašumi tika pārdoti, lai segtu uzņemtās saistības, bet nekustamā īpašumu cenu krituma dēļ palikusi neapmaksāta kredīta daļa. 

""Luminor" bankai nav īpaši daudz šādu klientu, un mēs pastāvīgi strādājam ar kredītņēmējiem, kas nav varējuši pildīt uzņemtās saistības, un arī jau līdz šim esam nākuši pretim tiem, kas proaktīvi vēlas dialoga ceļā rast risinājumu. Svarīgi, lai persona vēršas bankā un grib risināt situāciju," pauda Gabriloviča.

"Luminor" vadītāja uzsvēra, ka vēl cita joma, ko varētu padarīt par pieejamāku, būtu maksātnespējas procesa vienkāršošana.

Jau šobrīd fizisko personu maksātnespējas process nodrošina, ka personas, kas iziet maksātnespējas procesu un godprātīgi izpilda likumā noteiktos pienākumus, tiek atbrīvotas no atlikušajām (nedzēstajām) saistībām, piebilda Gabriloviča.

Jau ziņots, ka Kazāks rosina bankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto "trekno gadu" jeb "burbuļa" laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku. Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Kazāks, ievērojams skaits iedzīvotāju tā dēvētajos "treknajos gados" ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai. 

Patlaban daudzas bankas šos parādus uzskata par neatgūstamiem, taču tehniski tie nav norakstīti. Kazāks uzskata, ka būtu taisnīgi šos parādus norakstīt, ņemot vērā, ka bankas vairs nerēķinās ar šo parādu atgūšanu. Šāds solis ļautu atgriezt Latvijas ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku, daļa no kuriem ir ēnu ekonomikā vai emigrējuši. 

Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, runa ir par parādiem aptuveni pusmiljarda eiro apmērā. To norakstīšana būtu visām pusēm bez nekādām izmaksām, taču būtu atbalsts Latvijas ekonomikai. Lai īstenotu šo ieceri, Kazāks aicina finanšu nozares pārstāvjus, Finanšu nozares asociāciju un Saeimas atbildīgo komisiju sanākt kopā un diskutēt par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai novērstu pagātnes kļūdas.

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, norādīja "Swedbank" un "SEB banka" pārstāvji.