Virza likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai; valsts maksās dīkstāves pabalstus

FOTO: Paula Čurkste / LETA

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

No likumprojekta izriet, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 dēļ. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums būs jāiesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai likuma spēkā stāšanās dienas. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Piešķirot minēto atbalstu tiks ņemta vērā nodokļu maksātāja līdzšinējā sadarbība ar VID.

Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, VID informāciju par nodokļu maksātāju neiekļaus VID administrēto nodokļu parādnieku datubāzē. Atsevišķos gadījumos VID būs arī tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājumu.

Likumprojekts arī paredz, ka IIN maksātājs par 2020.taksācijas gadu neveic likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem no 2020.gada 1.janvāra. Šī nodokļa maksātājs IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020.taksācijas gadu varēs veikt labprātīgi.

Likumprojektā arī paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum", ļaujot Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus - kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.

Saistību garantiju programmā būs iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Garantijas apmērs būs līdz 50% ar maksimālo summu līdz pieciem miljoniem eiro vienam uzņēmumam. Garantija tiks izsniegta par esošām saistībām - investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem.

Aizdevumiem jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai būs iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Šajā programmā maksimālā summa būs līdz vienam miljonam eiro vienam uzņēmumam ar maksimālo termiņu līdz trim gadiem.

Tāpat likumprojekts paredz, ka VID virknē gadījumu atmaksās apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka Covid-19 izplatības spēkā esamības laikā papildus likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajiem akcīzes nodokļa atbrīvojumiem alkoholiskajiem dzērieniem no akcīzes nodokļa atbrīvos spirtu, kuru izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.

Tāpat VID varēs piešķirt komersantiem, kuriem ir licence apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, vispārējā akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%.

Regulējums arī paredz, ka Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par IIN ieņēmumu prognozes neizpildes kompensācijas kārtību un apmēru pašvaldībām.

Vienlaikus VID 2020., 2021., 2022. un 2023.gadā būs tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja to būs ietekmējusi Covid-19 krīze.

Likumprojekts arī paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku varēs atbrīvot krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemt par nomas maksas samazinājumu.

Ministru kabinets varēs noteikt arī citus atbalsta pasākumus krīzes skartās nozarēs.

Likumprojekts arī paredz līdz 2020.gada 1.septembrim aizliegt kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Savukārt sabiedrībai, uz kuru attiecas gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, būs tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019.gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz patlaban spēkā esošo termiņu. Biedrības vai nodibinājumi un reliģiskās organizācijas būs tiesīgas iesniegt VID gada pārskatu par 2019.gadu līdz 2020.gada 31.jūlijam.

Likumprojektā ietvertos pasākumus finansēs no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets pēc ministriju motivēta pieprasījuma varēs pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Likumprojekts arī paredz, ka Finanšu ministrijai būs tiesības atlikt, pārtraukt vai izbeigt Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlasi, kā arī līguma vai vienošanās par ES fondu projekta īstenošanu slēgšanu un ierosināt specifiskā atbalsta mērķa līdzekļu pārdales līdz tālākiem Ministru kabineta lēmumiem.

Tāpat, ja tiks pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, finanšu ministram būs tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteiktam periodam noteikt kontu lietošanas ierobežojumus.

Likumprojekts arī paredz, ka nepieciešamības gadījumā finanšu ministrs valsts vārdā būs tiesīgs nepieciešamajā apmērā ņemt aizņēmumus, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī būs tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, bet tas zaudēs spēku ar īpašu likumu.

Uz augšu