LTRK: Latvijas rīcība Covid-19 ierobežošanai ir par lēnu

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Latvijas rīcība koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošanai ir par lēnu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ir jārīkojas ātrāk, apsteidzot krīzi," sacīja Rostovskis.

Tostarp viņš norādīja, ka Latvijai, līdzīgi kā to šobrīd dara Itālija un Spānija, būtu vēl vairāk jāierobežo cilvēku kontaktēšanās. "Ir skaidrs, ja mēs straujāk neierobežosim cilvēku kontaktus, slimības izplatība ies strauji uz priekšu. Līdz ar to ir nekavējoties jāsper drošāki soļi, kā to dara Itālija un Spānija, ierobežojot cilvēku kontaktus," teica Rostovskis.

Viņš sacīja, ka arī finansiālais atbalsts uzņēmumiem ir jānodrošina steidzīgāk.

"Šajā momentā ir jānopērk laiks. Jo mēs ātrāk nopirksim laiku, gan veselības, gan naudas piegādes ziņā, jo iegūsim vairāk laika izdomāt nākamos soļus," minēja Rostovskis.

Jau vēstīts, ka LTRK, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicinājušas Saeimu un Ministru kabinetu steidzami pilnveidot krīzes vadības modeli un rīkoties tālredzīgāk.

Valdības sociālo partneru aicinājumā uzsvērts, ka krīze ir tikai savā sākuma stadijā. "Latvijas priekšrocība šobrīd ir tā, ka varam labi prognozēt, redzot citu valstu labo un slikto pieredzi. Tāpat varam mācīties no mūsu labās un sliktās pieredzes iepriekšējā krīzē," pausts aicinājumā, norādot, ka nepieciešams rīkoties vēl straujāk un tālredzīgāk.

Tāpēc tiek aicināts pilnveidot krīzes vadības modeli, krīzes stratēģiskajā vadībā iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, kā arī nodrošināt pilnīgu fokusu uz krīzes risināšanu, ievērojot sabiedrības dažādu grupu interešu līdzsvaru. Paziņojumā arī izteikta vēlme, lai Saeima piešķir valdībai lielākas tiesības operatīvi lemt par krīzes pārvarēšanas jautājumiem.

Tāpat norādīts, ka nepieciešams apsteidzošāk gatavoties pandēmijas izplatībai un apkarošanai - stiprinot veselības aprūpes sistēmu, kā arī iesaistot uzņēmumus un pašvaldības nepieciešamās infrastruktūras, pakalpojumu un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai.

Pēc sadarbības partneru paustā, krīzes vadības modelī jāietver arī punkts par atbalsta uzlabošanu krīzē cietušajiem cilvēkiem, organizējot atbalstu cilvēkiem karantīnā un uzlabojot sociālā atbalsta "spilvenu" bezdarbniekiem.

Vienlaikus sociālo partneru ieskatā nepieciešams tālredzīgāk un proaktīvāk plānot ekonomikas glābšanu - operatīvi izstrādājot un ieviešot uzņēmumu atbalsta stratēģiju, kā arī sākot darbu pie publisko izdevumu pārskatīšanas.

Uz augšu