Visā pasaulē, lai apturētu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, ļoti daudzi uzņēmumi savu darbību turpina attālināti, darbiniekiem neatrodoties birojā, bet gan strādājot no mājām. Tā, piemēram, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki pēc pirmās "attālinātās" darba nedēļas nākuši klajā ar secinājumiem par to, kas ir lielākie traucējumi saistībā ar darbu no mājām.
Kā norāda "Associated Press", vairums uzņēmumu savā komunikācijā izmanto video čata iespēju. Tomēr - video čata laikā tā dalībnieki savu uzmanību vairāk pievērš nevis pašam sarunas saturam, bet gan tam, kas atrodas konkrētā darbinieka istabā, piemēram, kādas puķes atrodas uz fonā esošā plaukta.
"It kā jau nekas īpašs tas nav, bet, ja mēs sarunājamies ar priekšnieku un redzam viņa istabu, tad tomēr tās sarunas starp darbiniekiem ir vairāk par to, ko redzam tieši priekšnieka istabā, nevis to, ko viņš mums teicis,"
sacīja pētniece Keita Dārlinga, kura atzinusi - viņa ar saviem kolēģiem ir runājusi par to, kas atrodas katra darbinieka istabā.
Tas gan tiek uzskatīts par nelielu sīkumu salīdzinājumā ar citām problēmām, ar ko biroju darbinieki saskaras visā pasaulē, strādājot no mājām - savas privātās telpas, kas nu savā ziņā tiek dalīta ar citiem, kamēr faktiskās darba vietas - biroji, skolas un citas vietas - pandēmijas dēļ ir slēgtas.
Integrēt darba dzīvi mājās reti kad ir viegls uzdevums. Tomēr daudziem strādājošajiem tagad ir jāspēj apvienot savu mājas un darba pasauli vienā. Daudzi strādājošie brīvās istabas nu izmanto kā kabinetus, citi strādā no virtuvēm, pagrabiem vai arī turpat no guļamistabām. Viens no produktivitātes izaicinājumiem ir bērni, kas nu var ar vecākiem pavadīt daudz vairāk laika. Iepriekš darba dienā bija sapulces ar kolēģiem un biznesa partneriem, bet tagad darba laikā ir "sapulces" ar bērniem, kuri pieprasa sev uzmanību.
Tas daudziem vecākiem liek apgūt jaunas lomas. Tā, piemēram, psihoterapeite Karmena Viljamsa no Mičiganas ikdienu nu dala ar saviem klientiem un bērniem, paralēli konsultācijām klientiem sniedzot palīdzību arī bērniem mācībās.
"Es neesmu skolotāja! Jā, es esmu bērniem palīdzējusi ar mājasdarbiem, taču tagad man nākas sniegt konsultācijas klientiem un starplaikos stāstīt bērniem mācību tēmas. Tas ir ļoti nogurdinoši," teica Viljamsa.
Šis notikumu pavērsiens, kad arvien vairāk cilvēkiem jāstrādā no mājām, ir kā ieniršana nezināmajā. No vienas puses, ideja mācīties un strādāt attālināti nav slikta, bet daudz kas ir ir atkarīgs arī no tā, cik labi indivīdi un viņu ģimenes var tikt galā ar sarežģījumiem, kas rodas, studējot un veicot uzņēmējdarbību no mājām - iespējams, ka daudzās mājās nemaz nav tik daudz vietas, lai visi ģimenes locekļi varētu netraucēti strādāt un mācīties.
Tehnoloģiju kompānijas brīdina, ka šajā laikā ievērojami palielinājies patērēto datu apjoms, kam nu ir jātiek galā ar strādājošajiem, skolēniem un studentiem, kam visiem darbs notiek no mājām. Kā norāda video konferenču platformas "Zoom" pārstāve Kellija Stekelberga, parasti otrdienas rīti ir tie, kad novērojams lielākais datu pārraides apjoms. Tomēr tagad katru dienu datu apjoms, kas tiek patērēts no mājsaimniecībām, ir ievērojams.
Viņa sacīja, ka kompānija paātrinātā tempā ir atvērusi divus jaunus datu centrus, lai "Zoom" spētu apmierināt lielo pieprasījumu, tāpēc ir palielināta arī serveru kapacitāte visā pasaulē. "Cisco" kompānijas pārstāvji norāda, ka datu lietojums ir dubultojies, jo attālināti strādā ne tikai Eiropas un ASV, bet arī Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas uzņēmumi.
"Microsoft" bija viena no kompānijām, kas aicināja vairāk nekā 50 tūkstošus darbinieku strādāt no mājām. Tā, piemēram, uzņēmuma komunikācijas rīks "Teams" piedzīvojis dramatisku pieprasījuma pieaugumu, un arī "Teams" konkurenti "Slack" priecājas par "nepieredzēti lielu interesi par pakalpojumu".
Lielākās telefonpakalpojumu un interneta sniedzēju kompānijas ir pārliecinātas, ka visi nepieciešamie dati pietiks pilnībā visiem - arī tiem, kuri no mājām nestrādā, bet karantīnā īsina laiku, izmantojot "Netflix", "YouTube" un citus servisus.
Tomēr lielākais izaicinājums, kāds ir, strādājot no mājām, ir saglabāt cilvēcisku saikni ar kolēģiem.
Tā, piemēram, kādas mārketinga aģentūras pārstāvis stāsta, ka tikai divas dienas pēc jauna priekšnieka nozīmēšanas viss darbs "pārcēlās" no biroja uz mājām. Un tieši tāpēc darbiniekiem ir grūti saprast, kas par cilvēku ir jaunais priekšnieks, jo pašlaik, strādājot attālināti, viņš liekas "bezpersonisks".
Savukārt Nīderlandē datu izpētes pētnieku grupa, ko vada Jerens Bāss, ir pieradusi komunicēt attālināti ar saviem kolēģiem ārzemēs. Tomēr, atstājot biroju Amsterdamā, pētnieki ir saskārušies ar jaunu izaicinājumu - darba laikā viņiem nešķiet, ka patiesībā ir jāstrādā.
"Tagad ir sajūta, ka laiks ir apstājies, un domas par darbu periodiski pazūd - mēs varam runāt par dažādām tēmām, par vīrusu, par cilvēkiem, bet ne par to, kas mums jādara," saka Bāss.
Tomēr galvenais izaicinājums ir laiks, kas cilvēkiem ir jāpavada mājās. Ja mājās strādāšanas periods ievilksies uz vairākām nedēļām, tad cilvēki tāpat nevarēs paveikt ko jaunu, jo visi nepieciešamie rīki ir darba vietā. Savukārt attālinātais darbs kļūs arvien mazāk produktīvs.
