Lielākais farmācijas uzņēmums pasaulē optimistisks par Covid-19 vakcīnu

"Johnson & Johnson" vecākais zinātnieks Pols Stofels

FOTO: Reuters / Scanpix

Lielākais farmācijas uzņēmums pasaulē „Johnson & Johnson” ir pārliecināts, ka vakcīnu pret koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 izdosies izstrādāt jau drīzumā, taču – šī vakcīna nedrīkst būt peļņas projekts, vēsta „Yahoo Finance”.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka ir cerības jau septembrī sākt plašus vakcīnas izmēģinājumus, kas nozīmē – veiksmīga scenārija gadījumā vakcīnu būs iespējams ražot lielos apjomos nākamā gada sākumā.

„Johnson & Johnson” vecākais zinātnieks Pols Stofels sacīja, ka kompānijas iepriekšējais darbs ar HIV, Ebolas, Zikas un citiem vīrusiem „ir radījis visai komfortablu vidi, lai strādātu pie jaunās vakcīnas pret Covid-19”.

Stofels sacīja, ka pirmie izmēģinājumi, kas notikuši ar dzīvniekiem, ir uzrādījuši labus rezultātus, jo „rodas spēcīgas antivielas, kas var neitralizēt vīrusu. Tas mums dod pārliecību, ka, turpinot darbu, izdosies izstrādāt efektīvu vakcīnu, lai izskaustu jauno vīrusu”.

„Mēs saprotam, ka koronavīruss ir milzīga problēma visā pasaulē. Tieši tāpēc mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk saražot vismaz miljardu vakcīnu, lai mazinātu Covid-19 ietekmi,” sacīja Stofels.

Stofels piebilda, ka „Johnson & Johnson” apņemas ātri strādāt pie vakcīnas, un uzņēmums uzskata, ka šī vakcīna nedrīkst būt „peļņu nesošs projekts”.

„Ātrākais un efektīvākais veids, kā mēs varam tikt pie vakcīnas, ir strādāt, meklēt sadarbības visā pasaulē un kopīgi darboties viena mērķa vārdā, nedomājot par to, ka kāds kaut ko nopelnīs,” teica Stofels.

Viņš gan piebilda, ka pagaidām ir grūti pateikt, vai kompānijas izstrādātā vakcīna nodrošinātu imunitāti pret slimību, vai arī vienkārši mazinātu slimības efektus. Tieši tas ir jānoskaidro izmēģinājumos ar cilvēkiem.

„Jau septembrī mēs sāksim izmēģinājumus ar cilvēkiem, lai noskaidrotu, vai šī vakcīna ir pietiekami droša un vai tā nodrošina imunitāti. Pēc tam būs iespējams secināt, vai vakcīna palīdzēs izvairīties no saslimšanas,” teica Stofels.

Viņš pieļāva, ka jau izmēģinājumu laikā vakcīnu varētu sākt ražot ļoti lielos apjomos, lai būtu iespējams pēc iespējas ātrāk ieviest to lietošanā. Uzņēmumā norāda, ka parasti jaunas vakcīnas izstrāde prasa divus gadus, taču šajā gadījumā ir citi apstākļi un vakcīna jāizstrādā maksimāli īsā termiņā.

„Mums ir bijušas nozīmīgas diskusijas ar varasiestādēm gan Eiropā, gan ASV. Mums ir bijusi laba komunikācija, kas varētu palīdzēt veidot ātru sadarbību, lai ieviestu vakcīnu,” teica Stofels.

Paredzams, ka vakcīnas izmēģinājumi varētu notikt Eiropā un ASV, kas ir lielākie vīrusa izplatības punkti pasaulē. Vakcīnas efektivitāti varēs noteikt vietās, kur ir ļoti augsts vīrusa izplatības risks. Stofels sacīja, ka ļoti iespējams, ka vakcīna plašākā lietošanā teorētiski varētu nonākt vēl pirms tās oficiālas apstiprināšanas.

„Mēs domājam, ka šajā gadījumā būs jāīsteno divu soļu pieeja jau pēc tam, kad saņemsim pirmos datus par vakcīnas efektivitāti. Tas nozīmē, ka labākā scenārija gadījumā vakcīnu varētu sākt izmantot plašāk laikā, kad paralēli vēl notiks izmēģinājumi,” teica Stofels. Viņš piebilda, ka šādi ir darīts ar HIV, kā arī Ebolas vīrusa vakcīnu.

„Kamēr mums ir produkts, kas atrodas attīstības stadijā, to jau var izmantot. Jā, mums par to ir diskusijas, bet ir cilvēki, kam šīs vakcīnas ir nepieciešamas pēc iespējas ātrāk. Tā ir riskantākā grupa – veselības aprūpes darbinieki,” sacīja Stofels.

Otrdien paziņoja Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA) paziņoja, ka paies vismaz gads, līdz vakcīna pret jauno koronavīrusu būs gatava apstiprināšanai un pieejama pienācīgos apjomos.

Aplēses balstītas uz pašreiz pieejamo informāciju un iepriekšējo pieredzi ar vakcīnu izstrādes grafikiem, norādīja EMA.

Tā piebilda, ka divām vakcīnām jau sākts klīnisko izmēģinājumu pirmais posms, kad tās pārbaudītas uz veseliem brīvprātīgajiem.

Taču kopumā "medicīnas produktu izstrādes grafiki ir grūti prognozējami", paziņoja EMA.

Līdz šim vēl nav izstrādāti medikamenti koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ārstēšanai, kas prasījusi vairāk nekā 40 000 cilvēku dzīvību.

Uz augšu