Nozares, kurās visvairāk atlaisto darbinieku. Uzņēmēji cer uz īsu krīzi

Covid-19. Ilustratīvs foto.

FOTO: Carol Coelho / AFP

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID 19, jau radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikai. Bez darba divās nedēļās Amerikas Savienotajās Valstīs palikuši jau 10 miljoni cilvēku. Latvijā kolektīvo atlaišanu pieteikuši  24 darba devēji, pamatā Rīgā. 

 

SIA “Mogotel” valdes locekle:  ja valdība izziņos ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl par trim mēnešiem, tas atstās graujošu ietekmi uz viesnīcu biznesu un tūrisma nozari.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Nodarbinātības valsts aģentūrā pieteikti gandrīz 4000 bezdarbnieku. Ir arī kolektīvās atlaišanas. "Nekā personīga" kļuvis zināms, ka līdz pagājušā mēneša beigām visvairāk atlaisto bija azartspēļu uzņēmumā “Furors”. Darbu zaudējuši arī lielākās pašvaldības, kā arī valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” darbinieki. Arī viesnīcas laiž vaļā savus darbiniekus.

Bezdarbnieku pabalstam pieteiktie laikā no 13. līdz 31.martam:

SIA “FURORS”  269 

Rīgas pilsētas pašvaldība  247  (118)

SEMARAH HOTEL LIELUPE SPA  (194) 

G4S  164  (154) 

SIA  “MOGOTEL“ 140

SIA MAXIMA LATVIA  128 

VAS “Latvijas dzelzceļš” 115 

SIA “Mogotel” operē 15 viesnīcas Latvijā. Lielākā daļa no tām šobrīd slēgtas.  Strādā tikai divas, kurās piedāvā pašizolēšanās iespējas. Taču šis piedāvājums ir maz pieprasīts.

Daudzi darbu viesnīcās pārtraukuši paši, piemēram, ārvalstu pilsoņi, kuri steigušies atgriezties savās mītnes valstīs. Daļa nevarēja pretendēt uz  dīkstāves pabalstiem.

“Aprīlī apgrozījuma kritums mūsu tīklā paredzams vairāk nekā 95% Mēs paredzam mūsu nozarei ļoti smagu visu 2020.gadu. Gaidām nākamo nedēļu, kad izziņos situācijas pagarināšanu un termiņu. Ļoti ceram, ka tie nebūs trīs mēneši. Jo šāds periods, visticamāk, atstās graujošu ietekmi ne tikai uz viesnīcu biznesu un tūrisma nozari, bet uz visu valsts ekonomiku.“ 

SIA “Mogotel” valdes locekle Sabīne Krieviņa:  - Aizvērtās viesnīcas, atpūtas un sporta centri  skar  arī apsardzes biznesu. Jo vajadzība pēc šiem pakalpojumiem ievērojami sarukusi. 

Gadā drošības nozare nodokļos nomaksā vidēji 16 miljonus un nodarbina 3000. Masveida atlaišanas vēl pagaidām nenotiek. Priekšrocības ir tām  firmām, kas riskus sadalījušas. Taču apgrozījuma kritums ietekmēs visus.

ARNIS VĒRZEMNIEKS, Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs: - Aprīlis jau iezīmēs, bet visticamāk tie būs kādi 30 - 50 procenti (krituma), skatoties, kā kuram uzņēmumam, jo, ja uzņēmuma virziens ir publisko pasākumu apsargāšana un tie patlaban ir aizliegti, tad viņi ir zaudējuši darbu vienā dienā.

Cer, ka krīze nebūs ilga

Situācija ir diezgan neprognozējama. Bet, protams, uzņēmēji cer, ka tas ir uz īsu laiku. Un līdz ar to tādā perspektīvā skatās uz to, ko darīt ar darbiniekiem. Patlaban mēģina darbiniekus pieturēt un izmantot visus tos atbalsta mehānismus, ko valdība ir iedarbinājusi.

Uz valsts pleciem turpmākos mēnešus būs arī darbu pārtraukušie Latvijas Hokeja federācijas darbinieki. Lai gan federācija saņem lielu valsts atbalstu - šogad gandrīz 370 tūkstošus eiro (367 500 EUR), valsts finansējumu algām neizmanto. Tā kā pārējie ieņēmumi apsīkuši,  federācija nevarot atļauties algot savus 10 darbiniekus.

VIESTURS KOZIOLS, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs: - Latvijas Hokeja federācija nevar izmantot dīkstāves noregulējumu, jo mums nav kritums pret iepriekšējo gadu ieņēmumu daļā vairāk kā par 50%.  Tas ir numur viens un numur divi - mēs nezinām, kad atsāksies normāla dzīve un ar hokeja dzīvi saistītās aktivitātes. Trešais iemesls, mums nav ienākumu daļas. Jo, ja nav aktivitātes, nav arī sponsoru un reklāmas naudas.

Satraukumu par savu tālāko likteni pauduši mazo un vidējo uzņēmumu valdes locekļi. Jo viņi uz dīkstāves pabalstu pretendēt nevar. Ja bizness apstājies, valdē strādājošie paliek bez ienākumiem.

Finanšu ministra vadītā darba grupa esot apzinājusi šo problēmu, un jaunnedēļ lems par iespējamiem atbalsta mehānismiem šādos gadījumos.

Tāpat neizlemts ir jautājums par to, ko darīt ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekiem.

Patlaban valdība pieņēmusi lēmumu dīkstāves pabalstus uz viņiem neattiecināt. Piemēram, Rīgas 1. slimnīcā daudzi ārsti pakalpojumus patlaban sniegt nedrīkst, bet mediķus atlaist pagaidu administrācija neuzskata par labu risinājumu.

EDVĪNS BALŠEVICS, Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītājs: - Mēs ar bažām skatāmies, kas notiek ar ambulatorajiem darbiniekiem slimnīcās un medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem, jo liela daļa no darbiniekiem pakalpojumus nesniedz. Tas nozīmē, ka viņi ir dīkstāvē. Bet es ļoti ceru, ka valdība risinās jautājumu par valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām ar šiem darbiniekiem, kuri atrodas dīkstāvē ārkārtējās situācijas dēļ.  

Pagājušajā mēnesī bezdarbniekos iestājušies visi 60 Rīgas domes deputāti

 Līdz ar atlaistajiem domniekiem darbu zaudējuši vēl vairāki desmiti darbinieku. Taču masveida atlaišanas Rīgas domes pagaidu administrācija vismaz tuvāko nedēļu laikā neplāno.

Aptuveni 3000 darbiniekiem jau piešķirts dīkstāves pabalsts.  Atgādinām, ka valdība izlēma, kas tas nepārsniegs 700 eiro. Bezdarbnieku skaita pieaugumu pagaidām raksturo kā mērenu, taču realitāti piedzīvosim, kad būs pagājis mēnesis kopš ārkārtējas situācijas izsludināšanas. 

Uz augšu