Covid-19 krīze un pensijas: cilvēki nereti paši nedomā par savu nākotni

- Kāda ir saistība pensiju fondiem un finanšu tirgiem?

- Pensiju fondiem un finanšu tirgiem ir vislielākā saistība. Kopumā vispirms ir jāuzdod sev jautājums – ko katrs cilvēks saprot ar finanšu tirgiem? Vai mēs visi finanšu tirgus jēdzienu saprotam vienādi? Ja skatāmies uz sabiedrību un sarunām, kas notiek saistībā ar finanšu tirgiem, tad rodas iespaids, ka nedaudz izveidojies stereotips, ka „finanšu tirgus nozīmē spekulācijas, nozīmē nesaprotamus darījumus un augstu risku”. Tomēr tā vienmēr nav.

Finanšu tirgus ir kā vieta – tirgus, kur pircējs satiek pārdevēju. Finanšu tirgū pārdod finanšu instrumentus, bet pircējs iegādājas tos finanšu instrumentus, kurus vēlas. Pensiju fondu gadījumā pircējs ir pensiju fonds, bet finanšu tirgos pensiju fonds meklē tos aktīvus, kuri tam liekas interesanti, kas ir izdevīgāki. Tieši tāpēc var teikt, ka pensiju fondi ir tiešā veidā atkarīgi no finanšu tirgus stāvokļa. To saistība ir ļoti cieša.

- Līdz ar to – ja finanšu tirgos notiek kādas svārstības, tas uzreiz ietekmē arī pensiju fondus?

- Tieši tā. Finanšu tirgos svārstības ir pastāvīgas. Tās var būt uz negatīvo pusi. Tas notiek brīžos, kad pasaulē valda kāda nenoteiktība. Par šo situāciju var teikt, ka pirms Covid-19 situācijas neviens nezināja, kas būs tas „melnais gulbis”, kas finanšu tirgos ieviesīs to nenoteiktību un negatīvās iezīmes. Pirms tam finanšu tirgi bija ar pozitīviem rādījumiem vairāku gadu garumā.

Līdz ar to vīrusu var daļēji saukt par „melno gulbi”, kas tirgos ienesa negatīvas iezīmes, piemēram, to strauju kritumu. Vienas dienas laikā tirgus varēja nokristies pat par 20%.

Svārstības var būt arī pozitīvas. Ja, piemēram, šodien [7. aprīlī] atveru aģentūru „Bloomberg”, tad var redzēt, ka tirgū ir augošas tendences. ASV tirgi iepriekšējā dienā bija noslēgušies ar sešu procentu kāpumu, Eiropas tirgos šodien arī ir vērojamas pozitīvas iezīmes. Šeit jājautā - kāpēc? Atbilde ir tā, ka investori redz, ka vīrusa izplatība sāk stabilizēties, atsevišķos reģionos situācija ir labāka nekā nedēļu iepriekš, un tas dod zināmu optimismu.

Līdz ar to svārstības notiek, un tās vienmēr ir bijušas un būs. Uz svārstībām finanšu tirgos ne vienmēr jāskatās negatīvi, bet var skatīties arī pozitīvi, jo tas dod iespēju nopelnīt.

- Respektīvi – labas ziņas dod labu stimulu finanšu tirgiem?

- Jā, jo, fundamentāli skatoties, ilgtermiņā akciju cena ir atkarīga tikai un vienīgi no tā, kā konkrētajam uzņēmumam, kas tirgū emitē akcijas, veicas ar darbību, kāds ir pieprasījums pēc konkrētā uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Īstermiņā šā paša uzņēmuma akciju cena var svārstīties, jo to ietekmē īstermiņa situācija tirgū.

Piemēram, aviosabiedrības. Ilgtermiņā akciju cena ir atkarīga no tā, kāda ir uzņēmuma peļņa, kā tas attīstās, bet īstermiņā akciju cenas ietekmē naftas cenas, ceļotāju skaits. Skaidrs, ka šajā situācijā aviosabiedrības ir stipri ietekmētas, lai gan mēs joprojām nezinām, kāds būs gala efekts uz to peļņu.

- Vai pašreiz cilvēkiem ir pamats bažām par saviem pensiju uzkrājumiem?

- Šeit ir jāskatās no diviem aspektiem. Viens aspekts ir ekonomiskā situācija un situācija finanšu tirgos. Ir skaidrs, ka situācija ar vīrusu nevienu neatstāja vienaldzīgu, un finanšu tirgi asi uz to reaģēja. Mēs redzam to, ka pēdējo mēnešu laikā finanšu tirgi ir piedzīvojuši lielu kritumu. Svarīgākais jautājums šeit ir par to, kā šī situācija ir ietekmējusi pasaules uzņēmumu peļņu, un tāpēc arī akciju tirgus asi reaģē uz šo situāciju. Tas, ko mēs pašlaik redzam un saprotam, ka globāla recesija ir neizbēgama, jautājums ir, cik liela tā būs.

Ja cilvēks krāj un iegulda pensiju fondos un viņam līdz pensijas vecumam ir ilgs laiks – vismaz 5, 7 vai vairāk gadu, uztraukties īpaši nevajag. Protams, ja pensijas vecums tuvojas, un naudu vajadzēs ņemt ārā jau ļoti drīz, tad tas uztraukums ir lielāks. Šeit ir laba ziņa, ka valdība 2. aprīlī pieņēma lēmumu par iespēju atcelt izvēli pensiju 2. līmeņa izmantošanai tiem cilvēkiem, kam jāpensionējas jau tagad. To izvēli var atcelt līdz 2021. gada novembrim.

Tas nozīmē, ja ņemam naudu ārā tagad, kad ir nokrituši finanšu tirgi, tad uzkrājums ir mazāks, nekā tas bijis pirms mēneša. Līdz ar to, tiem, kas tagad pensionējas, ir iespēja atlikt šo izvēli un sagaidīt finanšu tirgus atkopšanos, līdz ar to tas uzkrājums būs lielāks.

Vēl viens būtisks aspekts, kam vēlētos pievērst uzmanību, ir tas, ka mēs pēc būtības pārāk maz uztraucamies par saviem uzkrājumiem.

Tas ir vērojams gan individuāli, gan sabiedrībā kopumā. Mums liekas, ka „pensija ir tālu”, „šodienas vajadzības ir svarīgākas”, apkārtējiem var stāstīt, ka „neko nesaprotu no pensijām”, „tas ir sarežģīti”. Citreiz arī var dzirdēt, ka cilvēki uzskata, ka „pensiju uzkrājumi ir izdevīgi tikai bankām”.

To argumentu un stereotipu, kāpēc nekrāt un nedomāt par savu nākotni un pensiju, ir daudz.

Tāpat ir daudzas aptaujas un pētījumi, kuros teikts, ka cilvēki nezina, kas pārvalda viņu pensiju otro līmeni, cik daudz tajos ir uzkrāts. Pati finanšu jomā strādāju vairāk nekā 15 gadus, un var teikt, ka finanšu nozares pārstāvji uztraucas, vai cilvēki apzinās savu nākotni, cik lielu pensiju saņems, ja neko nekrās pensijai.

Man šķiet, ka tieši par šo aspektu ir jāuztraucas vairāk. Jā, finanšu tirgi svārstās, un uzkrājuma pamatsumma svārstās aptuveni desmit procentu robežās. Bet šeit ir jārunā par to, vai cilvēks kaut ko krāj un domā, kā viņš dzīvos pensijas laikā – vai būs pietiekami daudz līdzekļu.

- Šīs krīzes dēļ varētu būt kādi nozīmīgāki zaudējumi, vai arī tā ir īslaicīga krīze, ilgtermiņā tās sekas nebūs tik jūtamas?

- Šī nav pirmā krīze pasaules un cilvēces vēsturē. Arī es pati esmu strādājusi ar investīcijām un ieguldījumiem finanšu krīzes laikā 2008. un 2009. gadā. Toreiz bija diezgan daudz sazvērestības teoriju piekritēju, kas prognozēja pasaules galu, finanšu sistēmas pilnīgu sabrukumu… Par laimi, tas nenotika, un domāju, ka šī situācija būs līdzīga un šīs grūtības pāries.

Finanšu sistēmai, tāpat kā ekonomikai, ir laba īpašība, ka tā ir cikliska, un tai ir spēja atkopties. Īstermiņā mēs redzam negatīvos rezultātus, bet ilgtermiņā tās sekas izlīdzināsies, jo finanšu tirgi atkopsies un parādīs labus rezultātus.

Protams, kā jau katra krīze, arī šī kādam nesīs zaudējumus, bet kādam arī ieguvumus. Jau šobrīd redzam akciju tirgos, kurām nozarēm šī krīze ir postoša, bet kurām tieši otrādi – peļņu nesoša. Tāpēc, ja runājam par ilgtermiņa uzkrājumiem, kam ir stratēģisks raksturs, nevis spekulatīvs, – tie atkopsies. Šeit svarīgi runāt par to, lai ilgtermiņa stratēģiskie uzkrājumi, kā pensijas, – tiem jābūt diversificētiem. Tas nozīmē, ka portfelim ir jābūt sadalītam pa reģioniem, nozarēm, iespējams, arī aktīvu klasēm. Tad arī tas risks būs diversificēts un ilgtermiņa zaudējumiem nevajadzētu būt.

- Vispār – kā šīs dienas situāciju varētu salīdzināt ar ekonomisko krīzi, kas bija 2008. – 2010. gadā?

- Pirmkārt, ja skatās uz finanšu tirgiem, tad šodienas situācija ir zīmīga ar to, ka kritums tajos notika ļoti strauji. 2008. – 2009. gadā finanšu tirgos kritums turpinājās vairākus mēnešus, tā bija lēna recesija. Šā gada gadījumā finanšu tirgi piedzīvoja ļoti lielu kritumu. Atšķirīgi ir arī tas, ka kopumā globālā ekonomika un valstu ekonomikas ir labākā stāvoklī, nekā tas bija 2008. gadā. Mēs vēl nerunājam par krīzi, bet gan par situāciju kā tādu, kas izveidojusies šobrīd.

Tagad valstīm, valdībām un organizācijām ir daudz vairāk mehānismu, kā atbalstīt uzņēmējus un ekonomikas. Tā ir pieredze, kas tika gūta 2008. gada krīzes laikā, kas ļāva attīstīt dažādus fiskālos un monetāros stimulus, lai palīdzētu ekonomikai ātrāk atkopties. Tas tiek izmantots arī šodien, atstājot zemas procentu likmes, un, kā visā pasaulē, arī Latvijā un Baltijas valstīs tiek izdalīta palīdzība uzņēmējiem.

Kopumā pasaule tagad ir labāk sagatavota, taču, kāds būs šīs „pasaules dīkstāves” rezultāts ekonomikā, – to vēl tikai redzēsim.

- Tātad – cilvēkam, kurš iegulda savos pensiju fondos, – vai viņam tagad ir vērts uztraukties?

- Šobrīd vislabāk ir saglabāt mieru un saglabāt iemaksas, vai tas ir pensiju otrais līmenis, kur šīs iemaksas tiek veiktas caur sociālo nodokli, vai arī trešais līmenis, kur cilvēks veic brīvprātīgas iemaksas pats. Šobrīd, kad tirgus ir lejā, finanšu instrumentiem cenas ir zemākas, līdz ar to krājējs iegūst vairāk fonda daļu. Tas nozīmē, ka brīdī, kad finanšu instrumentu cenas sāks kāpt, krājēja peļņa būs lielāka. Tāpēc noteikti ieteiktu neuztraukties, it īpaši, ja līdz pensijai ir vairāki gadi.

Ja tomēr uztraukums ir pārāk liels, varētu ieteikt konsultēties ar finanšu speciālistu, kurš iepazīsies ar konkrētā cilvēka situāciju un vairāk izstāstīs par iespējām, kā tālāk rīkoties. Galvenais – nepieņemt sasteigtus lēmumus, bet pakonsultēties un pieņemt pārdomātus lēmumus.