- Pirmkārt, ja skatās uz finanšu tirgiem, tad šodienas situācija ir zīmīga ar to, ka kritums tajos notika ļoti strauji. 2008. – 2009. gadā finanšu tirgos kritums turpinājās vairākus mēnešus, tā bija lēna recesija. Šā gada gadījumā finanšu tirgi piedzīvoja ļoti lielu kritumu. Atšķirīgi ir arī tas, ka kopumā globālā ekonomika un valstu ekonomikas ir labākā stāvoklī, nekā tas bija 2008. gadā. Mēs vēl nerunājam par krīzi, bet gan par situāciju kā tādu, kas izveidojusies šobrīd.
Tagad valstīm, valdībām un organizācijām ir daudz vairāk mehānismu, kā atbalstīt uzņēmējus un ekonomikas. Tā ir pieredze, kas tika gūta 2008. gada krīzes laikā, kas ļāva attīstīt dažādus fiskālos un monetāros stimulus, lai palīdzētu ekonomikai ātrāk atkopties. Tas tiek izmantots arī šodien, atstājot zemas procentu likmes, un, kā visā pasaulē, arī Latvijā un Baltijas valstīs tiek izdalīta palīdzība uzņēmējiem.
Kopumā pasaule tagad ir labāk sagatavota, taču, kāds būs šīs „pasaules dīkstāves” rezultāts ekonomikā, – to vēl tikai redzēsim.
- Tātad – cilvēkam, kurš iegulda savos pensiju fondos, – vai viņam tagad ir vērts uztraukties?
- Šobrīd vislabāk ir saglabāt mieru un saglabāt iemaksas, vai tas ir pensiju otrais līmenis, kur šīs iemaksas tiek veiktas caur sociālo nodokli, vai arī trešais līmenis, kur cilvēks veic brīvprātīgas iemaksas pats. Šobrīd, kad tirgus ir lejā, finanšu instrumentiem cenas ir zemākas, līdz ar to krājējs iegūst vairāk fonda daļu. Tas nozīmē, ka brīdī, kad finanšu instrumentu cenas sāks kāpt, krājēja peļņa būs lielāka. Tāpēc noteikti ieteiktu neuztraukties, it īpaši, ja līdz pensijai ir vairāki gadi.
Ja tomēr uztraukums ir pārāk liels, varētu ieteikt konsultēties ar finanšu speciālistu, kurš iepazīsies ar konkrētā cilvēka situāciju un vairāk izstāstīs par iespējām, kā tālāk rīkoties. Galvenais – nepieņemt sasteigtus lēmumus, bet pakonsultēties un pieņemt pārdomātus lēmumus.