Rīgas Dzemdību nams un Stradiņa slimnīca pagaidām neatcels dzemdībām noteiktos ierobežojumus, jo abas iestādes pieņem dzemdības arī sarežģītos gadījumos un ir vienīgie šādu pakalpojumu sniedzēji valstī, tāpēc tajās nepieciešami papildu drošības pasākumi, kas nav minēti Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendācijās, šādu nostāju pauda abu iestāžu pārstāvji.
PVO ir norādījusi, ka visām grūtniecēm, pat ar potenciālu vai apstiprinātu saslimšanu ar Covid-19, ir tiesības uz kvalitatīvu aprūpi dzemdību laikā, tostarp tas attiecas arī uz garīgās veselības aprūpi. PVO uzsver, ka droša un pozitīva dzemdību pieredze iekļauj arī brīvi izvēlētas pavadošās personas klātbūtni dzemdību laikā.
Kā aģentūrai LETA vērtēja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Janita Veinberga, klajas pretrunas ar PVO noteiktajām rekomendācijām šajā gadījumā neesot, jo slimnīcā ievērojams daudzums pieņemto dzemdību ir tieši problemātiskos gadījumos, kad pacientei, piemēram, ir hroniskas saslimšanas.
Vienlīdz būtiski ir apzināties, ka rekomendācijām ir rekomendējošs raksturs, proti, tās nav obligātas vadlīnijas, pie kurām visiem ir jāpieturas, tādēļ, ņemot vērā slimnīcas specifiku, šo pakalpojumu pieejamību valstiskā mērogā un gādājot par pacientu un darbinieku drošību, nolemts ieviest papildu drošības pasākumus, skaidroja slimnīcas pārstāve.
Veinberga apliecināja, ka šādi ierobežojumi tiks saglabāti līdz ārkārtējās situācijas beigām.
Savukārt Dzemdību nama pārstāve Baiba Auzāne skaidroja, ka tiek pieļautas kontekstam pielāgotas novirzes no PVO rekomendācijām. Dzemdību nama gadījumā, piemēram, būtisks apsvērums ir, ka tā ir vienīgā piektās pakāpes dzemdību palīdzības iestāde valstī, turklāt tā sniedz aprūpi īpašos gadījumos, tajā skaitā priekšlaicīgās dzemdībās un citos sarežģītos gadījumos.
"Ja mums šī infekcija, piemēram, paralizē jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu, tad tas ir ļoti liels risks," skaidroja iestādes pārstāve.
Lēmums par papildu ierobežojumiem tika pieņemts jau pirmajās dienās pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, un tā pieņemšanā speciālisti esot iepazinušies ar vairākiem pētījumiem, kuros tiek analizēta Covid-19 ietekme uz grūtniecēm un vispārējo dzemdību procesu. Slimnīcas eksperti pastāvīgi sekojot līdzi jaunākajiem pētījumiem šajā jomā, lai pieņemtie lēmumi tādējādi būtu balstīti uz zinātniskiem pierādījumiem.
Minētie ierobežojumi tika ieviesti, sekojot pasaules dzemdību un ginekologu atziņām, sacīja iestādes pārstāve.
Veselības ministrija arī nav iebildusi pret šādiem ierobežojumiem, klāstīja Auzāne, norādot, ka Dzemdību namā turklāt strādā Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdībās Dace Rezeberga.
Jau ziņots, ka juriste un Latvijas Universitātes asociētā profesore Solvita Olsena sociālajā tīklā "Twitter" ir aicinājusi veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) panākt, lai abas ārstniecības iestādes atceļ minētos ierobežojumus. "Viena tuvinieka klātbūtne dzemdībās ir nepieciešama. PVO eksperti neuzskata, ka aizliegums ir pamatojams ar Covid-19 riskiem," raksta Olsena.
Vaicāti, vai ieviestie ierobežojumi attiecībā uz dzemdībām ir balstīti PVO rekomendācijās, vai tie ir samērīgi un vai neapdraud pašas dzemdētājas, Veselības ministrijā (VM) norādīja, ka lēmumus par darba organizāciju un pacientu plūsmu slimnīcās, šajā gadījumā dzemdību nodaļās, pieņem attiecīgās ārstniecības iestādes vadība.
Ministrijā piebilda, ka līdz šim ir bijuši vairāki gadījumi, kad pacienti melo vai ārstniecības personām apzināti noklusē faktus, kas liecinātu par iespējamu inficēšanos ar Covid-19, kā rezultātā ir saslimuši gan mediķi, gan citi pacienti.
