Lietā par mācību valodu privātajās augstākās izglītības iestādēs Saeima akcentē nepieciešamību stiprināt latviešu valodu

Savukārt pieteicēju pārstāve zvērināta advokāte Inese Nikuļceva tiesai cita starpā norādīja, ka pieņemtās normas nemotivēs iedzīvotājus palikt Latvijā, jo potenciālajiem studentiem, kas vēlēs augstāko izglītību iegūt citā valodā, Latvijā tādas iespējas nebūs. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvijā ir salīdzinoši maz studiju programmu krievu valodā, taču pieprasījums pēc tām esot milzīgs.

Tāpat viņa pauda, ka pieņemtajā normā iekļautais pārejas laiks ir nepietiekams, lai visi studenti, kas studijas uzsākuši pirms normas stāšanās spēkā, spētu pabeigt savas studijas. 

Turpretim atbildētāju jeb Saeimas pārstāvis zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis tiesai skaidroja, ka Saeima uzskata, ka pieteikums ST nav pamatots, jo, Saeimas ieskatā, nav noticis pamattiesību aizskārums nevienai no grupām, kuras savā pieteikumā minējuši pieteicēji. Viņš arī atzīmēja, ka ST tiek apstrīdēta norma, kas pēc būtības paplašina jau spēkā esošu tiesību normu, iekļaujot jaunos tās subjektus. 

Tāpat Bērtaitis izcēla, ka latviešu valodas stiprināšana ir būtiska un vajadzība pēc valodas aizsardzības nav zaudējusi svarīgumu.

Gan atbildētāju, gan pieteicēju pārstāvji arī vairāku stundu garumā atbildēja uz tiesas uzdotajiem jautājumiem, kā arī izprašņāja viens otru par pieteikuma juridiskajiem aspektiem. 

ST nolēma, ka nākamā tiesas sēde notiks 28.aprīlī plkst.10 un tajā tiks uzklausītas pieaicinātās personas, proti, Izglītības un Zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Edvīns Danovskis, kā arī  Teksasas universitātes "Southwestern" Medicīnas centra profesors Uģis Gruntmanis.

Jau vēstīts, ka lieta ierosināta pēc 20 partijas "Saskaņa" 13.Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi, cita starp norāda, ka apstrīdētās normas ievieš visām augstskolām obligātu uzdevumu izkopt un attīstīt latviešu valodu un ierobežo privāto augstskolu dibinātāju un pasniedzēju brīvību savas akadēmiskās darbības veidošanā, tā aizskarot Satversmes 112.pantā ietvertās tiesības uz izglītību.

Vienlaikus iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas aizskar privātajām augstskolām Satversmes 105.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu kopsakarā ar no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasināto un Satversmes 1.panta tvērumā ietilpstošo tiesiskās paļāvības principu. Proti, tiekot ierobežotas privāto augstskolu tiesības to komercdarbības ietvaros īstenot licencētās studiju programmas svešvalodās. Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, privātajām augstskolām, iegūstot attiecīgās licences un akreditējot studiju programmas, ir radusies tiesiska paļāvība un aizsargājamas mantiskas intereses uz šādas komercdarbības veikšanu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei, nosprieda ST.

Atzīt minētās normas par neatbilstošām valsts pamatlikumam bija lūguši vairāki partijas "Saskaņa" 12.Saeimas deputāti.