Ušakovs komentē ES atveseļošanos no Covid-19 krīzes (12)

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, EP deputāts pavēstījis, ka ES fiskālie pasākumi un likviditātes atbalsts, ko pieņēmis Eiropas Parlaments, ir būtiski, lai risinātu pandēmijas problēmu un cīnītos pret krīzi. 

"Mēs maksimāli izmantojam pašreizējā ES budžeta elastību. Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu nodrošina likviditāti mazajiem uzņēmumiem un veselības aprūpes nozarei un pieļauj maksimālu elastīgumu struktūrfondos, ļaujot atlikušos struktūrfondu līdzekļus izmantot cīņai ar koronavīrusu," skaidroja politiķis, uzsverot, ka atbalstu saņēmuši arī lauksaimnieki un zemnieki, un valstu veselības aizsardzības sistēmu atbalstam izveidota 3 miljardus eiro vērta programma.

Pēc Ušakova sacītā, bezprecedenta pasākumu kopums, par ko vienojusies Eirogrupa, bija īsts ES solidaritātes solis. Eiropai ir vajadzīgs apjomīgs ieguldījumu atveseļošanas plāns, kas pārsniedz to, ko Eiropas Stabilizācijas mehānisms, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Centrālā banka jau dara un ko dalībvalstis jau ir īstenojušas valsts līmenī. Ierosinātais atveseļošanas fonds vismaz 1,5 triljonu eiro apmērā papildus stabilam daudzgadu budžetam, kuram pamatā ir dotācijas un pašu resursi, ievērojami veicinātu ātru atveseļošanos, skaidroja deputāts.

Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas un arī Ušakova nostāja atveseļošanas fonda izmantošanā ir visizdevīgākā Latvijas iedzīvotājiem, jo tiek piedāvāts grantu mehānisms, nevis aizdevumi.

"ES budžeta piedāvājumus valdība varētu izmantot ne tikai Latvijas ekonomikas un uzņēmēju atbalstam, bet arī sociālo jautājumu risināšanā, izmaksājot, piemēram, pabalstus 500 eiro apmērā katram Latvijas iedzīvotājam, kam šobrīd nav ieņēmumu," uzsvēra eiroparlamentārietis.

Ušakovs arī norādīja, ka "mēs nebijām gatavi neredzamajam ienaidniekam, ko sauc par koronavīrusu". Spriežot par vakcīnas izstrādi, kas aizsargātu cilvēku no slimības, politiķis pieļauj, ka tas var aizņemt ilgu laiku. Tomēr ES imūnsistēmas stiprināšana, lai novērstu līdzīgu krīzi nākotnē, ir kas tāds, ko varam darīt tagad.

"Ne pašreizējā budžeta shēma, ne pašreizējie jaunā daudzgadu budžeta priekšlikumi nevar garantēt ekonomikas atjaunošanu. Šobrīd ES līderiem ir jābūt spējīgiem vienoties par vienotu ES nākotni! Mums tagad ir jābūt drosmīgākiem un jādomā plašāk nekā iepriekš, lai izvairītos no smagām sekām," uzsvēra politiķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka nepieciešams atjaunināt daudzgadu budžeta priekšlikumu ar mērķi palielināt tā apjomu, ņemot vērā pandēmijas sociālās un ekonomiskās sekas. Dalībvalstīm beidzot jāļauj izmantot vairāk ES pašu resursu, turklāt ir vajadzīgs atveseļošanas mehānisms, kurā pēc iespējas jāizmanto granti, pauda Ušakovs.

Kā ziņots, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ES ir īstenojusi virkni pasākumu krīzes seku mazināšanai. Savu ieguldījumu devis arī EP - ne tikai likumdošanas laukā, bet arī, piemēram, pašlaik neizmantotās biroju telpas Briselē atvēlot bezpajumtniekiem un nodrošinot bezmaksas maltītes grūtībās nonākušiem cilvēkiem.