Linkaits: Krīzes pārvarēšanai valsts atbalsts jākoncentrē uz lielākajiem eksportētājiem un nodokļu maksātājiem (1)

Viņš norādīja, ka Covid-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Tādēļ pašreiz ir būtiski nepazaudēt Latvijas ekonomikas, valsts tautsaimniecības kodolu un spēt pieņemt drosmīgus un izšķirīgus lēmumus, lai palīdzētu Latvijas lielākajiem reālā sektora uzņēmumiem spēt pārvarēt krīzi un kļūt spēcīgākiem.

"Šobrīd - maija sākumā - Latvijas uzņēmēji jau ir izgājuši cauri pirmajām divām fāzēm un, cerams, sagatavojuši stratēģiju iziešanai no krīzes," pauda Linkaits.

Viņš norādīja, ka publiskajā telpā var dzirdēt daudz par mazo un vidējo uzņēmēju likstām un ciešanām, un piebilda, ka "mums ir tuvas un saprotamas konditora, šuvējas, populāra mūziķa vai viesnīcas administratora raizes par iztiku Covid-19 pandēmijas laikā". Ministrs uzsvēra, ka valstij nenoliedzami viņi ir jāatbalsta gan ar naudu, gan ar padomu. "Tomēr "tautsaimniecības kodols ir uzņēmumi, kuri maksā lielāko nodokļu daļu valsts budžetā," pauda ministrs.

Linkaits pauda, ka šo uzņēmumu konkurētspēja ir nozīmīga mūsu visu labklājībai, norādot, ka lielākie uzņēmumi varbūt nav palīdzības lūdzēju "pirmajās rindās", bet to gudrs atbalsts stiprinātu Latvijas ekonomiku nākotnē.

Tā kā Latvijas valstij ir izdevies Covid-19 radītās krīzes ierobežošanas pasākumiem piesaistīt četrus miljardus eiro, tad vismaz daļa šo līdzekļu "kā sēkla jāiesēj laukos, kas spēs nest labu ražu, nevis jāizkaisa pa vējam", pauda Linkaits.

Satiksmes ministrs uzsvēra, ka Latvijas gadījumā nozīmīgs atbalsts jākoncentrē "top 200" lielākajiem eksportētājiem un/vai "top 500" lielākajiem nodokļu maksātājiem neatkarīgi no nozares.

Linakits norādīja, ka valdībā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) vadībā ir izveidota darba grupa valsts ekonomikas stimulēšanai un ilgtspējīgai izaugsmei, piebilstot, ka šai darba grupai ir piedāvājis vairākus mērķētus risinājumus Latvijas ekonomikas kodola spēcināšanai.

Tostarp satiksmes ministrs uzskata, ka uzņēmumu finanšu pozīcijas stiprināšanai pašlaik svarīga ir līdzdalība kapitālā un kvazikapitālā, viegli aizdevumi un garantijas, tāpēc ir strauji jāceļ "Altum" loma finanšu sektorā, dodot spēju finansēt "lielo skaitļu" projektus. Tāpat jāatbalsta eksporta stratēģija, sniedzot eksporta kredītu garantijas, produktu sertifikācijas atbalstu, kā arī diplomātisko atbalstu ieiešanai citās valstīs vai tirgos. 

Viņa ieskatā ir arī vajadzīga piemērotu cilvēkresursu piesaiste, tāpēc jāatvieglo nosacījumi augsti kvalificēta darbaspēka importam, akciju opciju iespējas darbiniekiem, konkurētspējīga iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) politika lielo algu saņēmējiem, pēc iespējas labas aviosatiksmes nodrošināšana ar finanšu centriem un mērķa tirgiem. Turklāt jāsniedz valsts atbalsts inovatīvu produktu vai pakalpojumu izstrādei, tāpēc vajadzīgs riska fondu atbalsts. Savukārt, lai būtu laba biznesa vide, jāveic darbs ar lielākajiem ekportētājiem un nodokļu maksātājiem individuāli kā valsts "VIP" klientiem. 

Linkaits uzsvēra, ka nav jākautrējas izmantot citu valstu pieredzi uzņēmumu atbalstam.

"Jārīkojas straujāk un drosmīgāk. Šajā laikā daudz ko izšķir lēmumu pieņemšanas ātrums, mērķtiecība un - arī vēriens. Kamēr "Altum" kautrīgi caur varas gaiteņiem virza "Pašu kapitāla fondu", kura kopējais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 75 miljoni eiro un maksimālais ieguldījums vienā projektā 10 miljoni eiro, mēs citas Eiropas Savienības (ES) valstis nepanāksim," pauda Linkaits. 

Satiksmes ministrs norādīja, ka ar katru dienu, "kamēr kavējamies piešķirt atbalstu savas valsts flagmaņiem, mēs palielinām nevienlīdzības plaisu ar Rietumeiropu".