Auditori: RNP darbība nav vērsta uz dzīvojamā fonda attīstību un klientu apmierinātību (14)

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Veicot uzņēmuma finanšu analīzi auditori secinājuši, ka RNP "darbība nav virzīta tās mērķu īstenošanai, dzīvojamā fonda attīstībai un klientu apmierinātībai", kas nākotnē, visticamāk, turpinās būtiski samazināt pārvaldāmo ēku skaitu un tas, savukārt, sadārdzinās pakalpojumu izmaksas katrai mājai.

Tāpat daudzās uzņēmuma darbības jomās novērota efektivitātes pasliktināšanās un pavirša kontrole. "Nākotnē mēs iesakām veikt RNP pilnīgu stratēģijas izvērtēšanu un apsvērt nākotnes darbības modeļa alternatīvas iespējas," teikts kopsavilkumā.

Vēl secināts, ka netiek veikta izmaksu kontrole, līdz ar ko sadārdzinās apsaimniekošanas maksa un pieaug kopējās izmaksas, kā arī netiek nodrošināta remontdarbu uzraudzība, resursu izlietojums un veikto darbu kvalitāte, kā rezultātā būtiski palielinās veikto darbu izmaksas un ilgtermiņā tiek degradēts dzīvojamais fonds.

Kopumā iekšējās kontroles trūkums un sadarbība ar izvēlētajiem ārpakalpojumu sniedzējiem ir palielinājusi avārijas remontdarbu apjomu no 1,5 miljoniem eiro līdz 5,7 miljoniem eiro.

Vienlaikus plānotie remontdarbi netiekot veikti laikā un netiek kontrolēta to kvalitāte, tādējādi palielinot risku atkārtoti veidoties avārijas situācijām un degradējot dzīvojamā fonda stāvokli. Vienlaikus secināts, ka RNP peļņa no pašu spēkiem veiktajiem darbiem sasniedz 25%, kas "liek uzdot papildu jautājumus par RNP stratēģiju un mērķiem, ņemot vērā, ka šādu darbu īpatsvars nākotnē varētu tikai pieaugt".

Auditori arī secina, ka pārvaldīšanas maksa tiek aprēķināta manuāli un par to ir atbildīgs viens darbinieks, kas rada risku, ka veiktais aprēķins nav korekts.

Kopsavilkumā arī norādīts, ka RNP netiek veikta darbinieku efektīvo darba stundu uzskaite, kas var rezultēties darbinieku nolaidībā, darbu neizpildē un nepamatota atalgojuma izmaksās. Tāpat novērots, ka RNP "iekšējā kultūra un vadības nostāja daudzos gadījumos nav tendēta uz darbinieku iesaisti procesu uzlabošanā, optimizācijā un inovācijā".

No 2019.gada vidus AS "Rīgas siltums" piemēro RNP soda naudu par kavētiem maksājumiem. Kā norāda "Ernst&Young" - "RNP plāno savas nolaidības dēļ piemēroto kavējuma naudu attiecināt uz klientiem, tādējādi palielinot izmaksas". 

Auditori gan uzskata, ka uzņēmuma mērķim būtu jābūt šīs soda naudas samazināšanai vai nepieļaušanai, nevis gādāšanai, lai par to maksā iedzīvotāji. "Šis jautājums pēc iespējas ātrāk jārisina, iesaistot visas atbildīgās puses un jāveic radušās situācijas un kavējuma naudas attiecināšanas uz klientiem neatkarīgs juridisks izvērtējums," uzskata auditorkompānijā.

Kopumā auditori pauž, ka uzņēmuma sniegtās informācijas un datu kvalitāte ir zema un nepilnīga un daudzos gadījumos tā nebija viegli pieejama un atrodama, kas rezultējās lieki patērētā laikā, tādējādi palielinot risku, ka auditā var tikt izmantota nekorekta vai novecojusi informācija.

Daudzās RNP struktūrvienībās novēroti arī trūkumi pienākumu sadalē un kontroļu nodrošināšanā, tādēļ uzņēmumam ieteikts veikt reorganizāciju vai izveidot striktu struktūrvienību nodali un uzskaiti. Šis process varētu arī paātrināt saimnieciskās darbības nodošanu brīvajam tirgum, ņemot vērā, ka Rīgas domes līdzdalība uzņēmumā nav tiesiski pamatota, uzsver auditori.

Kā ziņots, auditori secinājuši, ka Rīgas domes līdzdalība RNP nav lietderīga un būtu jāizbeidz.

Vērtējot pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā, auditori norāda, ka, ņemot vērā tirgus dalībnieku skaitu nozarēs, kurās darbojas RNP, "nav pamata izdarīt secinājumu, ka attiecībā uz šiem komercdarbības veidiem RNP veic komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē, kurā tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu". Līdz ar to secināms, ka domes līdzdalība RNP nav pamatota.

Auditoru ieskatā, līdz kārtējā līdzdalības izvērtējuma veikšanai, RNP ir jāveic darbības, kas veicina dzīvojamo māju pārvaldīšanas pienākumu nodošanu dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai citai dzīvokļu īpašnieku kopības izraudzītai personai, kā rezultātā ar laiku līdzdalība RNP būtu jāizbeidz.