Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma ceturtā daļa strādājošo

FOTO: Pixabay

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 25,4% darba ņēmēju, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Tostarp 117,1 tūkstotis jeb 14,9% darba ņēmēju 2020.gada pirmajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 15,3% darba ņēmēju. Šogad Latvijā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas ir 430 eiro.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka atšķirībā no iepriekšējiem ceturkšņiem, kad visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars bija vērojams Latgalē, 2020.gada pirmajā ceturksnī tas bija Vidzemē, kur 22,9% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk, kamēr Latgalē šis īpatsvars bija nedaudz zemāks - 22,4%.

Savukārt 33,7% (2019.gada pirmajā ceturksnī - 34,8%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 28,9% (26,4%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 6,3% darba ņēmēju pretstatā 4,4% pirms gada. 

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2020.gada pirmajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,3% (pirms gada - 2,8%) darba ņēmēju, savukārt 2,4% (2,6%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda. 

2020.gada pirmajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Uz augšu