FM: Bezdarbnieku īpatsvars Latvijā sasniedzis apmēram 8,3%

Pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars Latvijā sasniedzis 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, palielinoties par 0,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Vēl straujāks bezdarba kāpums bijis nākamajos divos mēnešos, kad reģistrētā bezdarba līmenis no 6,4% marta vidū pieaudzis līdz ap 8,3% pašlaik. 

Vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka pēdējās pusotras nedēļas laikā situācija stabilizējas un bezdarba kāpums ir būtiski mazinājies. Ja marta otrajā pusē un aprīlī reģistrēto bezdarbnieku skaits vidēji dienā auga par vairāk nekā 500 personām, pēdējās dienās pieaugums samazinājies līdz mazāk par simtu dienā. 

Kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits laikā no marta vidus līdz 22.maijam ir palielinājies par 29% līdz 76 100. Straujāku bezdarba pieaugumu ir novērsusi dīkstāves pabalstu izmaksa darbu pārtraukušo uzņēmumu darbiniekiem, lai daļa no tiem pēc vīrusa novēršanai ieviesto ierobežojumu atcelšanas uzreiz varētu atgriezties darbā. 

NVA dati par martā un aprīlī reģistrētajiem bezdarbniekiem liecina, ka sākotnēji bezdarba līmenis visstraujāk ir audzis Rīgā un Rīgas apkārtnē, kamēr Latvijas reģionos Covid-19 krīze bija daudz mazāk jūtama. Rīgas reģionā bezdarba līmenis laikā no februāra beigām līdz aprīļa beigām ir audzis par diviem procentpunktiem, kamēr Zemgalē un Kurzemē - vien 1,2-1,3 procentpunktu apmērā. 

Bezdarbnieku skaits Rīgas reģionā martā un aprīlī audzis par 48,3% jeb 10 200, kamēr Latgalē - tikai 6,5% jeb 1100. Tomēr, neraugoties uz atšķirīgo dinamiku pēdējo mēnešu laikā, bezdarba līmenis Rīgas reģionā joprojām ir ievērojami zemāks - 6,3%, kamēr Latgalē tas sasniedz 15,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Darbu zaudējot vispirms tieši krīzes skartajās nozarēs, tajā skaitā izmitināšanā un ēdināšanā, izklaidē un atpūtā nodarbinātajiem, procentuāli straujākais bezdarbnieku skaita pieaugums bijis 20-24 gadu vecuma grupā. Pēc NVA datiem, šajā vecuma grupā šā gada aprīlī darbu zaudējuši trīs reizes vairāk cilvēku nekā pērn attiecīgajā mēnesī. Arī pēc izglītības līmeņa straujākais bezdarba pieaugums bijis starp vispārējo vidējo izglītību ieguvušajiem, kamēr cilvēkus ar augstāko izglītību vai pamatizglītību krīze līdz šim skārusi salīdzinoši mazāk.

Pirmajā ceturksnī fiksētā bezdarba līmeņa pieauguma dēļ Latvijā, bezdarba līmenis Latvijā atkal ir kļuvis augstākais Baltijā. Straujāku bezdarba pieaugumu Latvijā vēl pirms Covid-19 krīzes izraisīšanās ietekmējusi nedaudz atšķirīgā Latvijas ekonomikas struktūra un jau iepriekš paziņotie darbinieku skaita samazinājumi tranzīta nozarē.

Kopumā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, pēc CSP darbaspēka apsekojuma datiem, šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 0,2% mazāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Nākamajos ceturkšņos nodarbinātības kritums būs jau daudz straujāks.

FM prognozē, ka šogad kopumā, darba tirgus situācijai gada otrajā pusē sākot stabilizēties un uzlaboties, nodarbināto skaits, varētu būt par 5% jeb 45 000 mazāks nekā 2019.gadā. Savukārt bezdarba līmenis paaugstināsies līdz 11,2% salīdzinājumā ar 6,3% pagājušajā gadā. 

Vienlaikus pēdējie pieejamie dati par ekonomisko aktivitāti, atsevišķu nozaru attīstību, nodarbinātības atbalsta pasākumiem un reģistrētā bezdarba straujāku stabilizēšanos liek domāt, ka darba tirgus situācija 2020.gadā varētu būt nedaudz labāka nekā iepriekš prognozēts.