Vidējā bruto darba alga pirmajā ceturksnī Latvijā pieauga par 6,6%

Maks ar naudu.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

 Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1100 eiro, kas ir par 6,6% jeb 68 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gada pirmajā ceturksnī augusi par 6,5%, sasniedzot 1100 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 6,7%, sasniedzot 1104 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1061 eiro, kas ir pieaugums par 7,8% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo ceturksni.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gada janvārī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7%, sasniedzot 1101 eiro, februārī - par 7,8%, sasniedzot 1085 eiro, bet martā pieauguma temps bija vislēnākais - par 5%, sasniedzot 1113 eiro.

2020.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada ceturto ceturksni vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 1,2%. 

Vienlaikus vidējā neto darba samaksa (pēc nodokļu nomaksas) šogad pirmajā ceturksnī bija 812 eiro. Gada laikā tā pieaugusi par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019.gada ceturto ceturksni - samazinājusies par 0,8%. 

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3%. 

Tāpat statistikas pārvaldē informēja, ka bruto darba samaksas mediāna 2020.gada pirmajā ceturksnī bija 858 eiro, kamēr 2019.gada pirmajā ceturksnī tā bija 784 eiro. Salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, tā pieaugusi par 9,5% - straujāk nekā vidējā darba samaksa. 

Darba samaksas mediāna pēc nodokļu nomaksas (neto) šogad pirmajā ceturksnī bija 641 eiro, gada laikā pieaugot par 8,9%. 

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds valstī 2020.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, palielinājās par 7,5% jeb 172,3 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,9% jeb 6,3 tūkstošiem.  

Covid-19 krīzes ietekmē izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē vidējā darba samaksa 2020.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, samazinājās par 3%. Savukārt martā, gan salīdzinot ar 2019.gada martu, gan ar šā gada februāri, tā saruka par 21%. 

Salīdzinot ar februāri, vidējā darba samaksa martā samazinājās arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (-1,1%) un izglītībā (-0,9%), kas nebija vērojams iepriekšējos trīs gados.

Vienlaikus gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk palielinājās citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē - par 12,8% un veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 11,5%. 

Citu pakalpojumu nozarē vislielākā ietekme uz vidējās darba samaksas izmaiņām bija straujākam atalgojuma fonda pieaugumam sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību nozarē un pilnas slodzes darbinieku samazinājumam pārējās apakšnozarēs. 

Bez minētajām nozarēm vidējā darba samaksa 2020.gada pirmajā ceturksni salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo ceturksni augusi straujāk arī būvniecības nozarē - pieaugums par 8,9%, apstrādes rūpniecībā un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - katrā par 8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - par 7,9%, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - par 7,7%.

2020.gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī (1100 eiro) finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, izglītības, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, nekustamo īpašumu un citu pakalpojumu nozarē. 

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, visstraujāk pieauga Pierīgā - par 10,2%. Pārējos reģionos, izņemot Latgali, gada pieaugums bija 5,6-5,9% robežās, bet Latgalē, kur vidējā darba samaksa bija viszemākā - 747 eiro, gada pieauguma temps arī bija viszemākais - 4,9%. 

Rīgā vidējā mēneša bruto darba samaksa šogad pirmajā ceturksnī bija vislielākā - 1227 eiro par pilnas slodzes darbu.

"Vidējās darba samaksas straujo pieaugumu Pierīgas reģionā ietekmēja pilnas slodzes darbinieku kritums tirdzniecības nozarē saistībā ar uzņēmuma biroja adreses maiņu un darba samaksas fonda pieaugums nekustamo īpašumu, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarēs," skaidroja statistikas pārvaldē.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot statistisko apsekojumu un Valsts ieņēmuma dienesta informāciju.

Uz augšu