Krievija gribējusi ierīkot novērošanas kameras ap Alūksnes ezeru (16)

Ar ideju panākt pozitīvas izmaiņas uzņēmējdarbībā, vides aizsardzībā, lai kopā sportotu, nodarbotos ar kultūru un ieviestu inovācijas, ir izveidota īpaša Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma. Latvijā to uzrauga VARAM, Krievijā - kaimiņvalsts ekonomikas ministrija. Programmai lauvas tiesu no naudas dod Eiropa - 15 miljonus, gandrīz 8 miljonus Krievija, Latvija 999 tūkstošus eiro. Projektus raksta abu valstu pašvaldības un tos realizē kopā.

Šie pārrobežu projekti interesē arī ārvalstu specdienestus. Tas lasāms Valsts drošības dienesta pagājušā gada darbības pārskatā. Konkrētus piemērus mūsu dienests nemin, bet nosaukti trīs projekti, kas rada būtiskus drošības riskus, norāda raidījums.

Nekā personīga zināms par diviem no tiem. 24 Latgales pašvaldības un Pleskavas pilsētas uzņēmums “Gorvodokanal” par 3,8 miljoniem eiro pētīs dzeramo ūdeni. Informēs sabiedrību, veidos jaunus urbumus un ūdens sūkņu stacijas. Un “Gorvodokanal” uzņēmuma pārstāvji klātienē pētīs dzeramā ūdens ņemšanas vietas Latgales reģionā un iepazīsies ar Latgales pašvaldības ūdensapgādes apsaimniekošanas uzņēmuma telpām un tehnoloģijām. Tas ir valsts drošības interesēm svarīgs objekts. Iesaistītajām pusēm par riskiem esot teikts, bet projekts tik un tā tiek turpināts.

Citā pašvaldībā gribēja veidot novērošanas kameru tīklu ap kādu ezeru. Tiešsaistē saslēgtās kameras būtu ražotas Krievijā un, iespējams, tur arī atrastos sistēmas serveris. VDD esot iebildis, un projekts apturēts.

Nekā Personīga izdevās noskaidrot, ka aizdomīgo projektu gribēja veidot Alūksnes pašvaldība sadarbībā ar Pleskavas reģiona valsts institūciju “Meža ugunsdrošības centrs”. Tehnikas uzstādītājs būtu kāda firma no Krievijas. Kameras ļautu sekot līdzi tam, kas notiek ezerā. Un tās varētu redzēt arī ezera otru krastu. Tur atrodas nacionālie bruņotie spēki.

Alūksnes mērs, kura pārvaldītajā pilsētā pie ezera atrodas arī Latvijas bruņoto spēku Kājnieku skola un Zemessardzes štābs, diplomātiski mēģina izvairīties kritiski izteikties par sadarbības partneriem Krievijā. Jo negribot sabojāt attiecības. Nākotnē tās noderēšot, realizējot citus projektus.

Mērs apstiprina - 2018.gadā viesi no Krievijas domniekiem demonstrēja prezentāciju, kā Krievijā darbojas novērošanas kameras, kas tiešraidē seko, vai neizceļas ugunsgrēki. To šim centram nodrošina privātfirma no Krievijas “Formoza servis”. Kā teikts firmas mājas lapā - tā var uzpildīt un nomainīt printera kasetni vai ieviest visaptverošu drošības sistēmu ar kamerām un dažādiem sensoriem.

Domnieki uzklausījuši piedāvājumu uzstādīt kameras ap Alūksnes ezeru, lai varētu sekot līdzi atpūtniekiem. Domei iecere sākumā likusies interesanta. Pārrobežu projekta summa bijusi  rēķināta starp 340 un 380 tūkstošiem eiro. 

Krievijas firmai “Formoza servis” ir izsniegta Krievijas Federālā drošības biroja (FSB) licence darbam ar valsts noslēpumu. Zināms, ka Krievijas puse ļoti gribējusi, lai projektam Alūksnē tiktu piesaistīts tieši šis uzņēmums. Tas nozīmē - serveri, kas glabātu tiešsaistes kameru safilmēto, varētu atrasties Krievijas pusē. Kā apliecina sarunas dalībnieki - Krievijas pārstāvji bijuši diezgan uzstājīgi, ka Alūksnei projekts patiešām nepieciešams. 

Alūksniešiem Krievijas puse solījusi, ka kameru sistēmu ap ezeru arī varētu saslēgt ar mūsu valsts ugunsdzēsējiem un citiem dienestiem. Tas nozīmētu, ka kameru uzstādītājiem būtu iedota tieša piekļuve Latvijas iekšlietu struktūru sistēmām - glābējiem, policijai, arī ātrajai palīdzībai. Alūksnes novada pašvaldības aģentūras ALJA direktors, kas apsaimnieko ezera teritoriju, atceras, ka ar kompānijas pārstāvjiem jau spriests, kur kameras varētu izvietot. Apsvērta arī iespēja izmantot Valsts meža dienesta torni. Bet tālāk par ideju neesot tikuši.