LVM: Valsts mežu tehnoloģisko koksni var iegādāties ikviens Latvijas vai ES pārstrādātājs

Baļķu krava. FOTO: Ieva LÅ«ka / LETA

Valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas valsts meži" (LVM) tehnoloģisko koksni var iegādāties jebkurš Latvijas un Eiropas Savienības (ES) koksnes pārstrādes uzņēmums ar esošām pārstrādes jaudām vai investīciju piesaistes ražotnes izveidei procesā, skaidroja kompānijā.

Kā ziņots, raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka skandināvus īpaši interesē papīrmalka pārstrādei celulozē, taču jau trīs gadus LVM papīrmalku pats nepārdod - valsts mežos iegūtā papīrmalka pie skandināviem nonāk ar privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā nopelna, apejot konkurenci. "Nekā personīga" norādīja, ka LVM papīrmalku tirgo ar nosaukumu "tehnoloģiskā koksne". Pie līgumiem izdevies tikt granulu vai kokskaidu plātņu ražotājiem, kā arī "Pata" un "Pata Board", solot celt fabriku Kocēnu novadā, kas nav uzcelta.

"Uz to [LVM tehnoloģisko koksni] var pretendēt jebkurš Latvijas vai ES pārstrādes uzņēmums ar esošām pārstrādes jaudām vai investīciju [par ražotnes izveidi] piesaistes procesā, bet piegādes vietai ir jābūt Latvijā un atbilstoši aprīkotai - norobežotai ar sētu, iespējām koksni uzmērīt un drošību, ka koksnei no izkraušanas līdz uzmērīšanas brīdim nekas nenotiks," aģentūrai LETA teica LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka raidījumā nepareizi traktēts produkts, par kura realizāciju tajā vēstīts, tehnoloģisko koksni pielīdzinot papīrmalkai. Viņš uzsvēra, ka tie ir dažādi produkti, ar dažādām kvalitātes īpašībām un izmaksām.

Kotovičs skaidroja, ka tehnoloģiskā koksne ir zemākas vērtības tievo dimensiju koksnes produkts, kam ir zemāka kvalitāte nekā papīrmalkai, tomēr Latvijas tirgū lielākas pielietojuma iespējas. Salīdzinājumam - papīrmalkai Latvijā nav rūpnieciska pielietojuma, to galvenokārt eksportē nepārstrādātā veidā un pamatā izmanto celulozes, arī viskozes ražošanā. Latvijā šādu pārstrādes uzņēmumu nav, atgādināja LVM pārstāvis.

Viņš piebilda, ka tehnoloģisko koksni mežizstrādes procesā var saražot vairāk nekā papīrmalku, tai ir zemāka kvalitāte, cits sugu sastāvs un zemākas ražošanas izmaksas, tāpēc tā ir lētāka par papīrmalku, lai gan vērtīgāka par malku. Tehnoloģisko koksni veido ne mazāk kā 65% skuju koki un ne vairāk kā 35% lapu koki, tostarp bērzs līdz 20% no lapu koku apjoma.

Kotovičs skaidroja, ka tehnoloģisko koksni kā koksnes produktu LVM atbilstoši jaunveidojamu uzņēmumu vajadzībām izveidoja un sāka ražot 2009.gadā ar mērķi piedāvāt kokrūpniecības nozarei piemērotu produktu un veicināt tā izmantošanu Latvijā, stiprinot Latvijas kopējās koksnes piegādes ķēdes konkurētspēju starptautiski. LVM tehnoloģiskās koksnes iegādātāju loks ir pieaudzis no viena 2009.gadā līdz 19 patlaban. Šobrīd tehnoloģisko koksni pamatā iegādājas ražotāji, kas attiecīgo produktu izmanto kokskaidu un OSB plātņu, kokskaidu presēto bloku, kā arī granulu ražošanai Latvijā. Tāpat to varot iegūt uzņēmumi, kas ir sākuši veidot šādas ražotnes.

LVM Komunikācijas daļas vadītājs piebilda, ka tehnoloģisko koksni LVM pārdod un piegādā gan uzņēmumiem ar jau nostabilizētu ražošanu, gan kompānijām, kuras piegāžu uzsākšanas brīdī vēl nav sākušas pārstrādāt koksni, bet atrodas šādu investīciju veidošanas fāzē. "Spēja nodrošināt koksnes plūsmu, sākotnēji to pārdodot tālāk, ir būtisks kritērijs investoram pieņemt lēmumu par investīcijām, tieši tāpēc LVM publiskas pārdošanas procedūras ceļā veido ilgtermiņa līgumus gan ar esošiem, gan potenciāliem šī produkta pārstrādes uzņēmumiem," uzsvēra Kotovičs.

Viņš pastāstīja, ka kopš 2009.gada LVM tehnoloģisko koksni ir piegādājuši vairāk nekā pieciem ražotnes izveides procesā bijušiem uzņēmumiem, sākumā bez tieša piegādātā produkta pielietojuma, kas pārstrādi uzsākuši vēlākos ražotnes attīstības etapos. Vairāki no tehnoloģiskās koksnes pircējiem, pēc viņa sacītā, "ir patiess Latvijas veiksmes stāsts, kas nodrošina labi apmaksātas darbavietas reģionos un nodokļus reģionu pašvaldībām".

Komentējot, kādēļ LVM izsludinātajos konkursos par tehnoloģiskās koksnes pārdošanu uzvarējusi "Pata Board", lai gan topošā rūpnīca Kocēnu novadā joprojām nav uzcelta, viņš skaidroja, ka "Pata Board" ir dokumentāli apliecinājis LVM, ka tas ir investīciju piesaistes procesā ražotnes izveidei. "LVM neredz iemeslu lauzt koksnes piegādes līgumu ar Latvijā strādājošu uzņēmumu, kas laikus veic apmaksu par piegādāto koksnes produkciju laikā, kad daudzi citi uzņēmumi ir lūguši samazināt piegāžu apjomu Covid-19 izraisītās krīzes dēļ koksnes tirgos," sacīja LVM Komunikācijas daļas vadītājs.

Mežistrādātāja "Pata" valde pārmetumus saista ar konkurentu aktivitātēm pirms vēsturē lielākā šķeldas iepirkuma "Rīgas siltumā", kurā, "godīga konkursa gadījumā, "Pata" ir viens no reālākajiem pretendentiem uz uzvaru", aģentūru LETA informēja valdes asistente Jekaterina Kalašņikova.

Komentējot, kādēļ līdz šim nav izveidota "Pata Board" ražotne tehnoloģiskās koksnes pārstrādei, viņa norādīja, ka tās izveide ir aizkavējusies no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, proti, saistībā ar militāra piesārņojumu atklāšanu plānotajā industriālajā teritorijā, kurā bija paredzēta ražotnes izveide.

Vienlaikus Kalašņikova uzsvēra, ka uzņēmums kopīgi ar pašvaldību meklē risinājumus situācijai. Tomēr arī bez šīs ražotnes "Pata" grupa ir lielākais ražotājs kokrūpniecības nozarē Latvijā. Viņa arī norādīja, ka "Pata" uzņēmumi veido lielāko kokapstrādes produktu ražotāju grupu Latvijā, kā arī ir Latvijas lielākais pilna cikla mežu apsaimniekošanas, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums. "Pata" grupas ražotnes saražojot desmitiem dažādu nosaukumu koksnes izstrādājumu, ko eksportē patērētājiem visā pasaulē.

Viņa atzina, ka no LVM publiskā pārdošanas procesā par konkurētspējīgāko piedāvāto cenu iepirktā tehnoloģiskā koksne, aizkavējoties ražotnes izveidei, "Pata" grupai nav nepieciešama, taču no tās nav iecerēts atteikties. "Atteikties no savu līguma saistību izpildes, nozīmētu ciest lielus zaudējumus soda naudu un nākotnes sankciju veidā, tāpēc "Pata" uzņēmumi, pat ciešot zaudējumus, tomēr turpina izpildīt savas saistības pret LVM," skaidroja "PATA" valdes asistente.

Kalašņikova piebilda, ka tehnoloģisko koksni nevar eksportēt, to pirms tam nešķirojot, nepārstrādājot vai neveicot citas darbības, lai minētajai koksnei rastu pielietojumu un mazinātu savus zaudējumus kavētās jaunās ražotnes izveides dēļ. Vienlaikus uzņemtās saistības ar LVM ir jāpilda.

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA radušos situācija atteicās komentēt, jo tas esot biznesa jautājums.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar "Nekā personīga" vēstīto, LVM jau trīs gadus papīrmalku, kas interesē skandināvus tās pārstrādei celulozē, pats nepārdod. Valsts mežos iegūtā papīrmalka pie skandināviem nonāk ar privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā nopelna, apejot konkurenci. Tādējādi kokrūpniekam Uldim Mierkalnam piederošie "Pata Board" un "Patas" grupas uzņēmumi nosmeļ LVM koksnes eksporta uz Skandināviju "krējumu".

"Nekā personīga" norādījis, ka LVM papīrmalku tirgo ar nosaukumu "tehnoloģiskā koksne". Lai iegūtu LVM tehnoloģisko koksni, uzņēmumiem ir jāpierāda, ka tā tiks izmantos ražošanā. Pretendēt uz līgumiem nevar šķeldas ražotāji un malkas cirtēji. Pie attiecīgajiem līgumiem tikušas 19 firmas, - granulu vai kokskaidu plātņu ražotāji, kā arī "Pata" un "Pata Board", kuras solījušas, ka vēl tikai cels savu fabriku Kocēnu novadā, kas aizvien nav uzcelta.

LVM pārdošanas un piegādes izpilddirektors Andris Meirāns raidījumam skaidrojis, ka šādi pretendenti var kvalificēties līgumiem, ja var apliecināt, ka ir "investīciju procesā vai piesaistes procesā par jaunas ražotnes izveidi". Šādi klienti LVM esot bijuši vairāki un ir arī tādi, "kuriem šī investīciju piesaiste ir sarežģītāka un šis ceļš ir grūtāks un garāks".

Raidījums vēstījis, ka trīs gadu laikā "Pata" rūpnīcas būvniecību nav sākusi, bet abi uzņēmumi no LVM turpina saņemt papīrmalku. No valsts mežiem iegūto papīrmalku "Pata" un "Pata Board" pārdod tālāk, norādījis "Nekā personīga".

To redzot, vairāki nozares uzņēmumi raidījumam apliecinājuši, ka vēlējušies tikt pie tehnoloģiskās koksnes līgumiem, taču saņēmuši atteikumu. Kādas Skandināvijas celulozes fabrikas pārstāvjiem LVM ieteikuši vērsties pie "Pata".

Uz augšu
Back