Latvijas reģionos būtu jāveicina ekonomikas diversifikācija, ceturtdien pārskata par Latvijas reģionu attīstību prezentācijā sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Patlaban Vidzeme ir pārāk atkarīga no mežsaimniecības, bet Latgale - no transporta nozares. Līdzsvarotākai attīstībai būtu jāizvairās no pārāk šauras specializācijas," sacīja Strautiņš.
Ekonomists norādīja, ka Latvijā ir divas atšķirīgas ekonomikas - Rīga un pārējā Latvija. Tās katra veido apmēram pusi no valsts eksporta apmēra, turklāt Rīgā dominē pakalpojumu eksports - informācijas tehnoloģijas (IT) un biznesa pakalpojumi, bet pārējā Latvijā - preču eksports, kas ietver mežsaimniecību, metālapstrādi un mašīnbūvi, transportu, pārtikas pārstrādi un citas nozares.
"IT un biznesa pakalpojumi, kas galvenokārt koncentrējas Rīgā, bija arī spēcīgākais eksporta attīstības virzītājs laikā kopš 2014.gada, un divi šīs nozares uzņēmumi - "Evolution Latvia" un "Accenture" - snieguši lielāko pienesumu pēdējo piecu gadu laikā," stāstīja "Luminor" ekonomists.
Strautiņš informēja, ka eksportējošo nozaru algās Rīgā 52% veido IT un biznesa pakalpojumu nozares. Savukārt pārējā Latvijā 22% veido mežsaimniecība, bet 18% - mašīnbūve un metālapstrāde. Pēc eksporta apmēra Rīgā 34% veido IT un biznesa pakalpojumi, bet pārējā Latvijā meža nozare dod 18%, transports - 15%, bet mašīnbūve un elektronika - 14%.
"Luminor" ekonomists norādīja, ka meža nozarē straujākais pieaugums bijis produktu grupās, kas rada lielāko pievienoto vērtību uz koksnes kubikmetru - algu ienākumi palešu un iepakojumu ražošanā pēdējo piecu gadu laikā pieauguši par 180%, bet koka māju ražošanā par vairāk nekā 100%.
"Redzams, ka Rīga un Vidzeme arvien vairāk specializējas uz vienu nozari, bet pārējie reģioni pamazām diversificējas. Vidzemei būtu jārūpējas par straujāku metālapstrādes un mašīnbūves nozares attīstību, arī Latgales nākotne ir inženierijas nozarēs, kurās vērojama strauja izaugsme," stāstīja Strautiņš.
Ekonomists informēja, ka pērn visstraujākais eksporta ienākumu pieaugums starp jaunajiem jeb "topošajiem" novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.
Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene.
Strautiņš stāstīja, ka ir arī novadi, kas turpina atpalikt, un novadi ar zemu eksporta ienākumu līmeni un izaugsmei nelabvēlīgu ekonomikas struktūru diemžēl dažos gadījumos ir vieni un tie paši.
"Starp jaunajiem novadiem 2019.gadā visaugstākā pelnītspēja joprojām ir Mārupei, ko nodrošina gan lidosta, gan attīstīta ražošana, gan intelektuālie pakalpojumi. Nākamā ir Olaine ar tās attīstīto farmāciju," skaidroja Strautiņš.
Vērtējot novadus sadalījumā pēc jaunās administratīvi teritoriālās reformas, Strautiņš norādīja, ka Dienvidkurzemē, Zemgalē un Austrumlatgalē vadošā nozare ir lauksaimniecība. Meža nozare dominē Vidzemē un Ziemeļkurzemē, pārtikas pārstrādes nozare - jaunajos Tukuma, Limbažu, Ogres un Preiļu novados. Metālapstrāde un mašīnbūve ir vadošā nozare Liepājā, Jelgavā un Līvānu novadā, bet transports - Daugavpilī un Ventspilī.
Savukārt vērtējot novadu specializāciju pēc NACE klasifikatora, lielākajā daļā novadu dominē apstrādes rūpniecības nozares, kas apsteidz mežsaimniecību kopā ar lauksaimniecību, norādīja Strautiņš.
"Latvijas reģionu atšķirīgā ekonomikas struktūra parāda, ka ceļi uz labklājību ir ļoti dažādi. Starp topošajiem novadiem ar augstu ienākumu līmeni ir gan tādi, kas specializējas IT un biznesa pakalpojumu eksportā, gan kokapstrādē, gan inženierijas nozarēs," skaidroja Strautiņš.
Viņaprāt, reģionu reforma noteikti ir liels solis, kas radīs iespējas veicināt attīstību. Daudzos gadījumos, apvienojot spēcīgākus un vājākus novadus, reforma sniegs tūlītēju devumu kontrastu izlīdzināšanā. Taču vairākos jaunizveidotos novados ienākumu līmenis ir zems, turklāt daļā no tiem arī ekonomikas struktūra ir tāda, kas mazina cerības uz strauju attīstību tuvākajā nākotnē.
Pētījums par Latvijas reģionu ekonomiku tiek veikts jau trešo gadu pēc kārtas, un tā mērķis ir izvērtēt, kāda ir reģionu, novadu un pilsētu ekonomiku spēja nopelnīt naudu, pārdodot preces pārējā Latvijā un pārējā pasaulē, taču tas lielā mērā atspoguļo norises arī pārrobežu tirdzniecībā. Šī gada pētījumā izmantoti dati par 1777 uzņēmumiem, kā arī zemes izmantošanas statistika, kas ļauj netieši novērtēt lauksaimniecības radītos ienākumus.