Latvijā energoresursu patēriņš pagājušajā gadā samazinājies par 2,4% salīdzinājumā ar 2018.gadu, veidojot 196,7 petadžoulus (PJ), aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz operatīvajiem datiem.
Savukārt piecu gadu laikā - no 2015. līdz 2019.gadam - kopējais energoresursu patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 7%.
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka saražoto atjaunojamo energoresursu (AER) daudzums pērn salīdzinājumā ar 2018.gadu samazinājās par 6,6%.
Saražotais bioetanola daudzums pagājušajā gadā samazinājās par 89%, ko būtiski ietekmēja nozares uzņēmuma rekonstrukcija.
Primārās elektroenerģijas ražošana pērn samazinājās par 11,4% jeb vienu PJ, tostarp hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas daudzums saruka par 13,4%.
Vienlaikus saules elektrostacijas pagājušajā gadā saražoja trīs reizes vairāk elektroenerģijas nekā 2018.gadā, bet vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzums pieauga par 24,6%.
Kopā HES un vēja elektrostacijas saražoja 2259 gigavatstundas (GWh), attiecīgi 2107 GWh un 152 GWh.
Elektroenerģijas ražošanas samazinājumu pērn visvairāk ietekmēja zemā izstrāde HES, kas skaidrojama ar zemo ūdens pieteci, piebilda statistikas pārvaldē.
Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas - samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, palielinās AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā - no 2010. līdz 2019.gadam - dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājās par astoņiem procentpunktiem un 2019.gadā bija 23,5%, savukārt AER īpatsvars 2019.gadā sasniedza 35,5%.
Naftas produktu īpatsvars kopējā patēriņā 2019.gadā bija 40%, bet pārējo energoresursu īpatsvars bija 1%.
Savukārt kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars desmit gadu laikā palielinājies par astoņiem procentpunktiem un 2019.gadā veidoja 31,4%.
2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu saražotās kurināmās šķeldas un koksnes granulu daudzums pieauga attiecīgi par 5,8% un 29,5%. Koksnes granulu eksports pērn pieauga par 28,7% kamēr piecu gadu laikā koksnes granulu eksports palielinājās par 42,5%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka, palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija ir izpildījusi AER izmantošanas veicināšanas vispārējo mērķi - sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 40% apmērā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 2020.gadam.
Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES) - 2018.gadā tas bija 40,3%, kamēr ES vidēji 18%.
ES dalībvalstīm arī jānodrošina, ka līdz 2020.gadam 10% no transportā patērētās enerģijas ir atjaunojamā. 2018.gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 4,7%, bet ES - vidēji 8%.
Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (pārveidošanas sektorā) 2019.gadā patērēja 56,1 PJ energoresursu un saražoja 43,6 PJ enerģijas, kas ir par 2,4% mazāk salīdzinājumā ar 2018.gadu.
"Karstais un sausais laiks Latvijā ietekmēja HES saražoto nepieciešamo elektroenerģijas apmēru samazinājumu, kas sekmēja AER patēriņa pieaugumu pārveidošanas sektorā," minēja statistikas pārvaldē.
Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto fosilo energoresursu - dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2010.gadā - 81%, 2018.gadā - 57,8% un 2019.gadā 55,6%. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 7,9 procentpunktiem un 2019.gadā sasniedza 44%. "Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa," minēja statistikas pārvaldē.
Energoresursu galapatēriņš 2019.gadā bija 174,9 PJ, kas ir par 2,3% mazāk nekā 2018.gadā.
Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā.
Lielākais energoresursu patērētājs pērn bija transports, kas patērēja 31%, seko mājsaimniecības (28,4%) un rūpniecība (21,9%). Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn energoresursu galapatēriņa pieaugums bija vērojams transportā (par 0,1%) un lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (par 11,6%), savukārt energoresursu patēriņš samazinājās rūpniecībā (par 5,7%), mājsaimniecībās (par 3,5%), zivsaimniecībā (par 13,1%) un pārējiem patērētājiem (par 3,9%).
Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš transportā pieaudzis par 10,8%, 2019.gadā sasniedzot 54,3 PJ. Tas veido aptuveni trešo daļu no Latvijas energoresursu patēriņa, un gandrīz pilnībā balstās uz naftas produktu importu, jo elektroenerģijas un biodegvielas īpatsvars transportā ir salīdzinoši niecīgs.
Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss, un tās īpatsvars 2019.gadā bija 64,7%.
Statistikas pārvaldē minēja, ka pēdējos gados transportā novērots sašķidrinātas naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2010.gadā tās patēriņš bija viens PJ, bet 2019.gadā - divi PJ. Salīdzinot ar 2018.gadu, sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš ir samazinājies par 12,3%.
Auto benzīna patēriņš transportā piecu gadu laikā samazinājies par 14,8%, 2019.gadā veidojot 7,3 PJ, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2018.gadā.
Elektroenerģijas patēriņš transportā 2019.gadā bija 577 GWh, kas ir par 54,3% vairāk nekā 2018.gadā (374 GWh), ko veicināja elektroautobusu izmantošana sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē, kā arī Latvijā reģistrēto vieglo elektromobiļu pieaugums.
Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš rūpniecībā ir pieaudzis par 4,3%, tomēr neraugoties uz to, salīdzinājumā ar 2018.gadu samazinājies par 5,7% un 2019.gadā bija 38,4 PJ.
Lielākais energoresursu patēriņš 2019.gadā bija koksnes, koka un korķu izstrādājumu ražošanas nozarē - 20,7 PJ jeb 53,8% no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā naftas produktu patēriņš rūpniecībā samazinājies par 10,8%, bet AER patēriņš palielinājies par 5,8%. Energoresursu gala patēriņš gumijas un mēbeļu ražošanas nozarē 2019.gadā bija 1376 TJ, kas ir par 39,2% mazāk nekā 2018.gadā (2264 TJ).
Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2019.gadā bija 49,7 PJ, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2018.gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra pēdējos gados būtiski nemainās - pārsvarā bija izmantota kurināmā koksne. Salīdzinājumā ar 2018.gadu dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās samazinājies par 7%, bet ogļu patēriņš samazinājies no 276 TJ līdz 195 TJ jeb par 29,3%.