Uz dzelzceļa sliedēm šogad notikuši jau 10 negadījumi

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Uz dzelzceļa sliedēm šogad pirmajos sešos mēnešos notikuši 10 negadījumi, no kuriem pieci ir ar letālām sekām, norādīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvji.

Uzņēmumā arī norādīja, lai gan negadījumu skaits uz sliedēm katru gadu samazinās, tomēr tas joprojām ir vērā ņemams. Ik gadu uz dzelzceļa vai tā tuvumā notiek apmēram 30 nelaimes gadījumu un gandrīz divas trešdaļas no tiem ir letāli. 

Pēc kompānijā skaidrotā, negadījumu cēlonis visbiežāk ir neapdomīga rīcība un pārgalvība.

LDz otrdien sāka ikgadējo drošības kampaņu, lai rosinātu bērnus, jauniešus, vecākus un sabiedrību kopumā neaizmirst par savu un līdzcilvēku drošību dzelzceļa tuvumā. Jaunajā drošības kampaņā, kuras vadmotīvs ir "Neesi pārbrauktuve. Nopauzē pie dzelzceļa!", tiek uzsvērts tas, cik būtiski ir savlaicīgi apstāties sliežu tuvumā, lai pasargātu sevi no nelaimes.

LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, atklājot kampaņu, norādīja, ka LDz rūpes par sabiedrības un uzņēmuma darbinieku drošību ir neatņemama ikdienas daļa un viena no būtiskākajām prioritātēm. 

"Līdz ar to gan ar šīs drošības kampaņas palīdzību, gan ar citām aktivitātēm, ko īstenojam ik dienu, vēlamies pasargāt dzīvības un pievērst visas sabiedrības uzmanību atbildīgai un drošai uzvedībai dzelzceļa tuvumā.

Diemžēl skarbie piemēri no dzīves rāda, ka ikviens savas neapdomīgās rīcības vai pārgalvīgās uzvedības dēļ var kļūt par pārbrauktuvi vilcienam.

Bet, izmantojot savu vienīgo priekšrocību attiecībā pret vilcienu, - spēju acumirklī nopauzēt - varam izglābt sev dzīvību," pauda Zvaners.

Arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Juris Jančevskis norādīja, ka ikvienam satiksmes dalībniekam vilciena sliežu tuvumā ir jābūt īpaši uzmanīgam - gan gājējiem un riteņbraucējiem, gan automašīnas vadītājiem. Pirms sliežu šķērsošanas, ir jāpārliecinās, ka to var darīt droši.

"Praksē var novērot, ka diemžēl aizvien ir satiksmes dalībnieki, kuri drošību dzelzceļa tuvumā neuztver nopietni - labprātāk izvēlas klausīties austiņās mūziku vai uzmanību pievērst tam, kas notiek telefonā.

Taču šāda vienaldzīga un nedroša attieksme var beigties bēdīgi. Tikai pievēršot pilnu uzmanību notiekošajam dzelzceļa satiksmē, cilvēks spēs laicīgi noreaģēt un sevi pasargāt," teica Jančevskis. 

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas ārsts Jānis Kolbergs uzsvēra, ka cilvēku un jo īpaši bērnu un jauniešu dzīvības ir iespējams pasargāt kopīgiem spēkiem. 

"Mēs - ārsti, apzināmies, ka visas traumas neizdosies novērst, bet mūsu aicinājums un lūgums vecākiem ir patiesi apzināties, ka bērni, kuri traumējas, ir mūsu visu bērni. Bērni nav tikai vecāku atbildība un rūpes. Mums visiem kopā kā sabiedrībai, kas raugās nākotnē, ir pienākums reaģēt uz jebkuriem apstākļiem, kad kāds ir nonācis bezpalīdzīgā situācijā un ir nepieciešama mūsu palīdzība," pauda Kolbergs.

Viņš piebilda, ka šī vasara BKUS ir sākusies sevišķi drūmi - tik daudz satraumētu bērnu sen nav bijis. 

"Piecās brīvdienās Līgo nedēļā Bērnu slimnīcā ķirurga palīdzību saņēma 340 pacientu, no kuriem 30 palika ilgstoši ārstēties slimnīcā.

Traumas bija dažādas - neveiksmīgi iekāpuši ugunskuru oglēs, dažādi termiski apdegumi, lauztas ekstremitātes, lēkājot batutos," sacīja Kolbergs. 

Viņš arī atzīmēja, ka nereti bērniem un jauniešiem trūkst pieredzes un zināšanu, lai izvērtētu dažādas situācijas un iespējamo notikumu attīstības gaitu, tādēļ sabiedrībai būtu jāiesaistās gadījumos, kad bērns ir apdraudēts.

Pusaudžu resursu centra programmu virsvadītājs, psihologs Emīls Ūdris pauda, ka nereti pieaugušajiem ir grūti jauniešos atpazīt balansu starp pieaugušo un bērnu. Ne velti pusaudži strauji aug, mainās viņu izskats un uzvedība. Vienā situācijā jaunietis šķiet bērnišķīgs, kamēr citā jau pavisam pieaudzis, tam ir bioloģiski pamatots iemesls, kas slēpjas smadzeņu attīstībā. 

Ūdris skaidroja, ka pusaudžu vecumposma īpatnība ir tāda, ka viņu emocionālā sistēma ir nobriedusi, bet smadzeņu daļa, kas atbild par spēju regulēt emocijas un uzvedību, attīstās līdz pat 25-30 gadu vecumam.

"Tāpēc, pirmkārt, ir svarīgi mācīt un uzturēt labus paradums jau no bērnu dienām, lai pusaudzim nav lieki jādomā, kas ir vēlamā rīcība. Otrkārt, vecākiem un sabiedrībai kopumā ir jāsaprot pusaudžu sarežģītā daba un jāpalīdz viņiem regulēt savu uzvedību un emocijas, respektējot viņu augošo individualitāti. Piemēram, viens intuitīvs un vienkāršs veids ir dažādu situāciju pārrunāšana, nevis noteikumu ieviešana bez paskaidrojumiem," skaidroja Ūdris.

Šajā gadā LDz īstenos sociālo kampaņu, kurā ar video klipu, audio ierakstu un citiem informatīvajiem materiāliem aicinās iedzīvotājus uzmanīties un nepakļūt zem vilciena jeb nekļūt par vilciena pārbrauktuvi. Lai interneta vidē īpaši uzrunātu arī jauniešus, kampaņā piedalīsies tādas sociālajos tīklos atpazīstamas personības kā Emīls un Ieva jeb "Mēs ar brāli kolosāli", Lauris Zalāns, Karmena Stepanova un Markus Riva.

Kļūt par vienu no vēstnešiem un atgādināt draugiem apstāties pie sliedēm var arī ikviens iedzīvotājs, uzņemot fotogrāfiju pārbrauktuves instalācijā, kas atrodas Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Publiskojot fotogrāfiju sociālā portāla "Instagram" profilā ar tēmturi "#dzirdiredzidzīvo" un "#NeesiPārbrauktuve", dalībnieki piedalīsies arī izlozē par balvām.

LDz ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērstu sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem.

Uz augšu