Strauja ekonomiskā atkopšanās kļūst arvien nereālāka; iespējama ļoti ilga atgūšanās

FOTO: AP/Scanpix

Pasaules ekonomiskā situācija kļūst arvien drūmāka, ņemot vērā, ka pasaulē joprojām turpinās koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. Tas nozīmē, ka pastāv paaugstināts risks, ka daudzās valstīs un reģionos atkārtoti tiks noteikti jauni ierobežojumi, bet ekonomiskā atlabšana uz laiku būs vien teorētiska, liecina aģentūras “Reuters” aptaujas dati.

Aģentūra veica aptauju, kurā piedalījās 500 ekonomisti no visas pasaules. Tiek ziņots, ka līdz piektdienai ir reģistrēti vairāk nekā 17 miljoni saslimšanas gadījumu un aptuveni 600 000 nāves gadījumu. Saslimstības pieaugums daudzas valdības ir piespiedis noteikt jaunus ierobežojumus, ļaujot cilvēkiem palikt mājās un uz laiku slēdzot darba vietas, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Tas savukārt nozīmē, ka izredzes uz ekonomikas atlabšanu vismaz pagaidām ir visai niecīgas.

Īpaši strauji vīruss izplatās ASV, kur ar vīrusu saistītie nāves gadījumi ir pārsnieguši 150 tūkstošus. Vairākos štatos atkārtoti ir noteikti dažādi ierobežojumi. Kas attiecas uz ekonomiku – tās stāvoklis turpmāk ir ļoti cieši atkarīgs no vīrusa izplatības gaitas.

Vietējās varasiestādes ir darījušas visu, lai atbalstītu lielāko ekonomiku pasaulē, tomēr – problēmas ir pietiekami lielas, un dolāra vērtība ir nokritusies līdz pēdējos divos gados zemākajam līmenim.

Inficēšanās gadījumu skaits arvien turpina pieaugt citās pasaules vietās, piemēram, Austrālijā, Indijā, Spānijā un Brazīlijā. Ekonomikas izaugsmes prognozes nav iepriecinošas – 2020. gada ekonomiskā lejupslīde varētu būt lielākā pasaules vēsturē.

“Ekonomiskā realitāte ir tāda, ka vīruss neļauj atvērties vairāk uzņēmumiem. Tas, kas mums ir vajadzīgs, – vakcīna vai arī kāds nozīmīgs izrāviens medicīnā, kas ļautu būtiski ierobežot slimības izplatību, kā arī atvērt ekonomiku un atjaunot biznesu, kā arī patērētāju pārliecību. Bet – pašlaik mums nav nekādas burvju nūjiņas,” norāda “Rabobank” pētnieks Jans Lambrekts.

“Reuters” aptauja rāda, ka kopš pandēmijas sākuma ir vērojama tendence: atkārtotas īstermiņu prognožu pasliktināšanās gadījumos pasliktinās arī prognozes nākamajam gadam, respektīvi – arvien mazāk ekonomistu tic “V” veida scenārijam, kas paredz strauju ekonomikas atgūšanos.

Globālās ekonomikas samazināšanās ir prognozēta par aptuveni 4% šogad, kas naudas izteiksmē ir par 3,4 triljoniem dolāru. Principā – tas būtu tas pats, ja pasaule pēkšņi pazaudētu Kanādas un Austrālijas ekonomikas. Vēl jūnijā šī prognoze bija 3,7%. Kopumā ekonomiskās izaugsmes prognoze šogad ir pazemināta jau sešas reizes. Piemēram, vēl janvārī tika prognozēts, ka šis gads varētu nest 3,1% lielu izaugsmi.

Pašreizējās prognozes liecina, ka nākamgad ekonomiskā izaugsme sasniegs 5,3% (iepriekš prognozēti 5,4%). Tomēr šie pareģojumi ir veikti, ņemot vērā faktu, ka slimība tiek ierobežota. Tādējādi pastāv ļoti plaši izplatītas cerības uz drīzu vakcīnu.

Tomēr vissliktākā scenārija gadījumā pasaules ekonomika saruks par 6,5%, kas ir daudz sliktāk nekā Starptautiskā valūtas fonda prognoze – 4,9% samazinājums. Nākamā gada izaugsme sliktākā scenārija gadījumā varētu būt vien 2%.

“Mums jau sešus mēnešus ir krīze, un arvien izteiktāk var saprast, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku būs jūtama vēl ļoti ilgi. Ir notikušas pārmaiņas attiecībā uz attieksmi pret monetāro un fiskālo politiku, kā arī uz globālo tirdzniecību, piegādes ķēdēm, ceļošanu un ģeopolitiku,” norāda “Barclays” ekonomikas pētnieks Kristians Kellers.

Uz augšu