Bagātākās valstis pasaulē jau pašlaik ir faktiski rezervējušas sev vairāk nekā miljonu dozu vakcīnu, kas paredzētas cīņai pret Covid-19 izplatību. Tomēr pastāv bažas, ka pārējai pasaules daļai nāksies stāvēt rindā, lai pilnvērtīgi varētu iesaistīties cīņā pret Covid-19 izplatību, jo lielākajām farmācijas kompānijām galvenā prioritāte būs tieši attīstītākās valstis.
Kā vēsta “Bloomberg”, kā pirmās cīņā par koronavīrusa vakcīnas dozām iesaistījās Lielbritānija un ASV. Šīs valstis ir noslēgušas dažādas vienošanās ar farmācijas uzņēmumiem “Sanofi” un “GlaxoSmithKline”. Tāpat ir noslēgta vēl cita vienošanās starp Japānu un “Pfitzer”, un sagaidāms, ka arī daudzas citas valstis slēgs dažādus sadarbības līgumus ar farmācijas nozares giganiem.
Arī Eiropas Savienība ir ieņēmusi sev netipiski agresīvu pozīciju mēģinājumos rezervēt sev pietiekami daudz koronavīrusa vakcīnas dozu. Interesanti tas, ka valstu mēģinājumi rezervēt vakcīnas notiek laikā, kad vēl nav zināmi daudzi faktori – kura no izmēģinājumos esošajām vakcīnām izrādīsies efektīva; vai un kad tā varētu būt pieejama plašākai sabiedrības daļai.
Lai arī starptautiskās grupas un virkne valstu sola padarīt vakcīnas pieejamas visiem, dozu daudzums, visticamāk, ilgāku laiku būs pārāk mazs, lai atbilstu pieprasījumam, kas ir teju 7,8 miljardi cilvēku.
Tādēļ ļoti reāls scenārijs ir tas, ka valstīm pēc koronavīrusa vakcīnas nāksies stāties rindā. Iespēja, ka bagātākās valstis monopolizēs pieeju vakcīnām nav nekas jauns. Tas ir scenārijs, kas īstenojās 2009. gada cūku gripas pandēmijas laikā, un tas ir radījis nopietnas bažas nabadzīgāko valstu vidū.
Kopumā četri lielie spēlētāji – ASV, Lielbritānija, Eiropas Savienība un Japāna līdz šim sev ir nodrošinājušas aptuveni 1,3 miljardus vakcīnas dozu, liecina Londonā esošās analītikas firmas “Airfinity” dati. Ja viss izdosies, kā plānots, tad noslēdzot vairākas jaunas vienošanās un iegūstot vairāk resursus, šie četri starptautiskā tirgus spēlētāji iegūs vēl papildus 1,5 miljardus dozu.
Divas dozas
“Pat ja jūs arī esiet optimists un ticiet zinātnes progresam, ir skaidrs, ka joprojām nav redzams, kā nodrošināt pietiekami daudz vakcīnu visai pasaulei,” norāda “Airfinity” izpilddirektors Rasmuss Beks Hansens. “Svarīgi ir atcerēties, ka lielākā daļa vakcīnu, ko pasaule jau ir iepazinusi, pilnīgai efektivitātei pieprasa nevis vienu, bet gan divas dozas,” piebilda Hansens.
Vakcīnas izstrādē ir sācies īsts skrējiens, kurā ir iezīmējušies vairāki līderi, kā piemēram, Oksfordas universitāte un tās partneris “AstraZeneca”, kā arī “Pfizer” un “BioNTech” kopīgā sadarbība, kas jau pašlaik ir ievadījušas vakcīnas izstrādi pēdējā stadijā, kas dod cerības, ka pasaule pie efektīva ieroča, kas palīdzēs cīnīties pret Covid-19, tiks jau pārskatāmā nākotnē.
“Airfinity” gan norāda, ka vakcīnu izstrādātājiem ir jāpārvar vairāki šķēršļi visā pasaulē, un viens miljards vakcīnu varētu tikt saražots un būt gatavs vien 2022. gada pirmajā ceturksnī.
Investīcijas ražošanas kapacitātes palielināšanā visā pasaulē ir viena no galvenajām problēmām, ar ko jātiek galā farmācijas uzņēmumiem. Tieši tādēļ pasaules vadošās farmācijas kompānijas ir sākušas darbu pie plānošanas, lai varētu puslīdz skaidri iezīmēt, kā padarīt vakcīnu pieejamu ikvienam pasaules iedzīvotājam.
Pasaules Veselības organizācija, Epidēmiju gatavības inovāciju koalīcijas ( Coalition for Epidemic Preparedness Innovations) un Vakcīnu alianse kopīgi strādā pie tā, lai vakcīna būtu maksimāli pieejama visā pasaulē. Tieši tādēļ jūnijā tika prezentēts vairāk nekā 15 miljardus eiro vērts plāns, kuru veiksmīgi īstenojot, pasaulei varētu būt pieejami divi miljardi vakcīnu jau līdz nākamā gada beigām.
Iniciatīva, kas plašāk zināma kā “Covax”, paredz valdībām sniegt iespēju samazināt risku neveiksmīgu vakcīnu kandidātu atbalstīšanā, tādējādi dodot citām valstīm ar ierobežotām finansēm piekļuvi vakcīnām, kas citādākos apstākļos nebūtu iespējams.
Tāpat valstīm ir nepieciešams panākt virkni vienošanos par dažādiem jautājumiem, piemēram, kā vakcīnu ražotāji varētu veiksmīgi iegūt izejvielas vakcīnām. Līdz ar to – var rasties situācija, ka valstis savā starpā sāk tirgoties un sliktākajā gadījumā – nesaskaņu dēļ sāk bremzēt vakcīnas ražošanu.
“Tas, par ko mēs uztraucamies visvairāk, ir fakts, ka lielās birokrātijas mēs iegūsim sarežģītu līgumu tīklu,” norādīja Vakcīnu alianses “Gavi” vadītājs Sets Berklijs. Viņš piebilda, ka pašlaik vēlmi pievienoties “Covax” iniciatīvai ir izteikušas 78 pasaules valstis.
Berklijs saka, ka vairāk nekā 90 zemu un vidēju ienākumu valstīm un ekonomikām būs iespējams piekļūt Covid vakcīnām, pateicoties “Gavi” vadītajai progrmmai.
“AstraZeneca” jūnijā kļuva par pirmo lielo ražotāju, kas parakstīja līgumu par pievienošanos “Gavi” programmai, tās ietvaros apņemoties saražot ap 300 miljoniem vakcīnu. Tāpat arī “Pfizer” un “BioNTech” ir izteikušās, ka tās potenciāli arī varētu atbalstīt “Covax” programmu.
Tikmēr dažas valstis slēdz atsevišķus līgumus. Brazīlija, kas ir valsts ar otru augstāko koronavīrusa gadījumu skaitu pasaulē, ir panākusi vienošanos ar Oksfordas universitāti un “AstraZeneca” par vakcīnas devu nodrošinājumu.
